Par intelektuālā īpašuma tiesībām uz attīstošām spēlēm

Intelektuālā īpašuma tiesības veido divi atšķirīgi atzari: a) autortiesības un b) rūpnieciskā īpašuma tiesības. Patentu valdes kompetencē ir rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu aizsardzība: izgudrojumu patentu piešķiršana, preču zīmju un dizainparaugu reģistrācija. Spēles aizsardzībai var tikt izmantotas gan autortiesības, gan rūpnieciskā īpašuma tiesības.

Autortiesību iegūšanai nav jāveic nekādas formālas darbības. Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts. Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama šo tiesību reģistrācija. Būtiski tomēr, ka autortiesību objekts, saskaņā ar dziļām tradīcijām, ir literatūras un mākslas darbi. Spēles sabiedrībā reti uztver kā mākslas darbus. Tomēr starp dažādiem autoru darbiem Autortiesību likuma 4.pantā ir minēti dizaina darbi, kā arī lietišķās mākslas darbi. Tātad ir pamats atzīt autortiesības uz visu to galda spēlē, kam ir dizaina raksturs, piemēram, spēles laukuma vai pamata izvietojumu, spēles piederumu, spēles iepakojuma oriģinālu ārējo izskatu. Turpretī problemātiski ir aizsargāt spēles pamatprincipus un spēles noteikumus, jo tiem nav literatūras vai mākslas darba rakstura. Noteikumu publicēšana labākajā gadījumā var aizsargāt pret konkrētā teksta atkārtošanu, nevis pret šo noteikumu satura, būtības atdarināšanu. Pamatnoteikums ir, ka autortiesības neaizsargā idejas, metodes un procesus (Autortiesību likuma 6.panta 5.punkts). Princips, ka nevar aizsargāt nekonkretizētu ideju, patiesībā attiecas uz jebkurām intelektuālā īpašuma tiesībām: lai darbu varētu aizsargāt, tam jābūt realizētam konkrētā formā. Darbu vajag vienā vai citā veidā fiksēt – kā tekstu, attēlu vai attēlus, ierakstīt datu nesējā, publiski izpildīt vai tml. Aizsardzībai svarīgi, lai autors darbu būtu radījis patstāvīgi, neatkarīgi un nepārkāpjot kādas citas personas tiesības, kas pastāv uz agrāk radītu darbu.

Saskaņā ar starptautiskajām autortiesību normām (Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību), autoru darbi ir aizsargājami ne tikai valstī, kurā tie radīti, bet arī jebkurā citā konvencijas dalībvalstī. Bernes konvencija šobrīd aptver 180 valstis. Tomēr jāievēro, ka autora tiesību robežas ārvalstīs nosaka attiecīgās valsts likums un prakse, nevis Latvijas likums. Līdz ar to var būt problēmas valstīs, kur autortiesību aizsardzība dizaina darbiem ir ierobežota vai kur tiesu praksē autoru darbiem piemēro augstus jaunrades kritērijus. Ir valstis, kur autortiesības neatzīst darbiem, kurus var praktiski lietot (dizains rūpniecības produkcijai) vai kurus pavairo lielās tirāžās.

Autortiesību aizsardzības principi (bez reģistrācijas vai citām formalitātēm) apgrūtina autortiesību piemērošanu, jo reizēm ir grūti pierādīt autorību un darba rašanās laiku. Tāpēc, ja vien nākotnē var rasties jebkādi strīdi, ir ļoti ieteicams nodrošināties priekšlaikus: kārtot savu darbu uzskaiti, saglabāt skices, darbus datēt, censties tos parādīt izstādē (svarīgi dokumentāri fiksēt datumu un faktu, ka atklātībā, ārpus konkrēta uzņēmuma, iestādes vai skolas, demonstrēts konkrētais darbs), fotografēt, publicēt.

Reizēm jautā, vai autortiesību organizāciju uzdevums nebūtu autoriem palīdzēt viņu darbu aizsargāšanā. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija AKKA/LAA galvenokārt nodarbojas ar tiem autortiesību aizsardzības mantiskajiem aspektiem, kurus nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta. AKKA/LAA pamatā strādā ar literāru darbu un mūzikas ierakstu daudzkārtējas izmantošanas gadījumiem periodikā, raidorganizācijās, izklaides vietās u.tml. Tātad AKKA/LAA neiejauksies un netiesāsies spēles autora vietā, ja spēle tiks atdarināta, komerciāli tiražējot. Tas nav viņu darbības profils. Maz ticams, ka AKKA/LAA ar spēles autoru varētu slēgt līgumu par spēles aizsardzību.

No visa iepriekšminētā izriet, ka spēlēm labāk atbilst aizsardzība ar rūpnieciskā īpašuma tiesībām, kuru adresāts galvenokārt ir komerciālās intereses un kuras ir piemērojamas tiražējamiem darbiem.

Rūpnieciskā īpašuma tiesību galvenā nozare ir izgudrojumu aizsardzība. Ar patentiem aizsargā tehniskus risinājumus (pasvītrosim – jaunus tehniskus risinājumus, kam ir kāds lietderīgs efekts), un aizsardzība ir tiešām stipra. Patentīpašnieks var aizliegt komerciāli izmantot jebkuru principiāli analogu risinājumu, kurš salīdzinājumā ar patentēto nav jauns izgudrojums (acīmredzami neizriet no patentētā). Tomēr par izgudrojumu objektu neatzīst spēļu noteikumus un paņēmienus (Patentu likums, 9.panta otrās daļas 3.punkts). Patentēt varētu kādus atsevišķus tehniskus aspektus spēlē, kuriem varbūt piemīt novitāte un izgudrojuma līmenis, salīdzinājumā ar visu pasaulē šajā jomā zināmo. Tādus atrast nav viegli, un parasti neattaisnojas pieņēmums, ka analogi nav zināmi, - ja autors pats nezina, citi tādus var zināt, un tas patentu var viegli apstrīdēt. Dažkārt iebilst, ka, piemēram, ASV patentus izdod arī spēļu risinājumiem kopumā un spēļu noteikumiem. Tomēr Eiropā ir cita tradīcija, un Eiropas valstu patentu likumi to nepieļauj.

Domājams, ka spēļu gadījumā vispiemērotākā tomēr ir dizainparaugu aizsardzība, kas attiecas uz izstrādājuma jaunu un individuālu ārējo izskatu. Saprotams, ka tā neizdosies aizsargāt spēles principus un noteikumus. Aizsardzība arī nevar attiekties uz to, kas jau zināms no citām spēlēm. Jūsu spēlei no jau zināmajām ir jāatšķiras pēc ārējā veidola kopiespaida. Kā dizainparaugus var aizsargāt gan spēles pamatni, gan klucīšu vai citu piederumu komplektu, gan iepakojumu, ja tāds paredzēts, turklāt aizsardzību var prasīt uz priekšmeta izskatu kopumā un arī uz raksturīgu detaļu, piemēram, uz kādām īpatnībām klucīšu krāsā, materiālos vai izmēros, vai to stiprinājumā spēles pamatnē. Ir gan saprotams, ka aizsardzība nebūs stipra tajos aspektos, kuros nav novitātes. Piemēram, taisnstūra paralēlepipēda (taisnstūra prizmas, ķieģelīša) formas klucīši paši par sevi noteikti ir sen zināmi, tātad aizsardzību drīzāk varētu meklēt attiecībā uz klucīšu komplekta kopumu, sastāvu (atšķirīgiem klucīšu variantiem) un to izkārtošanas iespējām pamatnē. Dizainparaugu aizsardzību parasti uzskata par visai šauru, - tā var nepiešķirt lielas iespējas attāli līdzīgu risinājumu apkarošanai, tomēr vienlaikus tā ir izdevīga, jo pat ne pārāk būtiskas atšķirības no agrākiem risinājumiem ir aizsargājamas, ja kopiespaidu var atzīt par atšķirīgu.

Nekārtojot nekādas formalitātes un reģistrācijas darbības, bet tikai laižot Jūsu spēli tirgū Latvijā vai citur Eiropas Savienībā (ES), vai to parādot pietiekami vērienīgā izstādē (lai nevarētu teikt, ka attiecīgās nozares speciālisti Eiropas Savienībā to nevarēja uzzināt), attiecībā uz šīs spēles ārējo izskatu iestāsies t.s. nereģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzība saskaņā ar Kopienas dizainparaugu regulu (Padomes regula (EK) Nr.6/2002, 11.pants). Aizsardzība ir spēkā visā ES, taču pēc šiem noteikumiem tā ilgst tikai 3 gadus (no pirmās atklātās demonstrēšanas) un attiecas vienīgi uz tiešas kopēšanas gadījumiem. Konflikta gadījumā būs jāpierāda publiskās demonstrēšanas (izpaušanas sabiedrībai) fakts un tas, ka pārkāpējs Jūsu spēli zināja vai nevarēja nezināt. Tātad svarīgi ir saglabāt visus iespējamos pierādījumus.

Ja spēle jau ir publiski parādīta, ir pēdējais laiks pieteikt dizainparauga reģistrāciju, kas piešķirs konkrētas un viegli pierādāmas tiesības. Dizainparaugs jāpiesaka reģistrācijai ne vēlāk kā gadu pēc pirmās publiskās demonstrēšanas (izpaušanas), pretējā gadījumā jebkurš varēs reģistrāciju pamatoti apstrīdēt un panākt, ka to atzīst par spēkā neesošu. Reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt līdz pat 25 gadiem. Ja pieteikums noformēts pareizi (https://www.lrpv.gov.lv/lv/ka-registret-dizainparaugu ), reģistrāciju iegūst dažu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas datuma. Reģistrācija un uzturēšana spēkā maksā naudu, taču to attaisno reģistrācijas sniegtās priekšrocības – visiem redzams, kas ir autors (dizainers), kas ir dizainparauga pieteicējs un īpašnieks (tas var nebūt autors), un tieši kas ir aizsargāts, - jo visi šie dati tiek oficiāli publicēti. Turklāt Latvijā ir spēkā būtiski atvieglojumi reģistrācijas izmaksām, ja dizainparaugu piesaka persona, kura pati ir autors (dizainers).

Dizainparauga reģistrācijas pieteikšanai svarīgākais ir labi attēli. Tie var būt zīmējumi vai fotogrāfijas, melnbalti vai krāsaini. Visas īpatnības, kuras uzskatāt par jaunām un būtiskām Jūsu spēles dizainā, ir uzskatāmi un skaidri jāparāda attēlos, un tie visi ir jāpublicē (Dizainparaugu likuma 8.pants). Attēli var attiekties uz spēli kopumā vai arī uz atsevišķām detaļām. Tomēr, - jo vairāk attēlu, jo dārgāka būs reģistrācija. Dizainparauga reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūru izmaksas ir pieejamas Patentu valdes tīmekļa vietnē (https://www.lrpv.gov.lv/lv/dizainparaugi/izmaksas). Par konkrētiem pieteikuma sastādīšanas jautājumiem ieteicams konsultēties ar Patentu valdes ekspertu.

Krietni dārgāk būs, ja savu spēli reģistrēsit kā Kopienas dizainparaugu, iegūstot aizsardzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ieskaitot Latviju (zemākā izmaksa 350 EUR). Reģistrācija jāpiesaka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Pieteikums jāiesniedz elektroniski. Iepriekšējs pieteikums Latvijā nav jāiesniedz. Jārēķinās, ka arī iebildumi pret konkrēto reģistrāciju var parādīties no jebkuras ES dalībvalsts. Ja iesniegumu reģistrēta Kopienas dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanai atzīs par pamatotu, visas reģistrācijas izmaksas zaudēsit, turklāt būsit spiesti samaksāt spēkā neesamības pasludināšanas prasības iesniedzēja izdevumus.

Aizsardzību ārpus Eiropas Savienības Latvijas pieteicējs var iegūt, izmantojot t.s. Hāgas nolīguma par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akta noteikumus. Starptautiskajai reģistrācijai arī nav prasības, lai dizainparaugs vispirms būtu reģistrēts Latvijā. Reģistrāciju var attiecināt uz tām Ženēvas akta dalībvalstīm, kuras interesē pieteicēju (kur paredzēts preces eksportēt), ieskaitot Latviju. Tomēr jāņem vērā, ka vairumā valstu ir prasība dizainparaugu pieteikt ne vēlāk par 12 mēnešiem kopš pirmās publiskošanas, bet atsevišķās valstīs šāda “labvēlības perioda” nav, tātad aizsardzību ar reģistrāciju Jūs iegūt vairs nevarat, ja reģistrācija nav pieteikta pirms dizainparauga izpaušanas. Ja gadījumā kādā no šīm valstīm Jūsu dizainparaugu atzīs par spēkā neesošu, citās tas tomēr var palikt spēkā. Starptautiskā reģistrācija izmaksā padārgi – maksa atkarīga no valstu skaita, uz kurām reģistrācija ir attiecināta. Vēl dārgāk sanāks aizsardzība valstīs, kuras nav Ženēvas akta dalībnieces, jo tur reģistrāciju vajadzēs pieteikt katrā atsevišķi, turklāt izmantojot vietējā patentpilnvarnieka pakalpojumus, un tas viss jāizdara, ņemot vērā katras valsts attiecības ar “labvēlības periodu” (vai nu ir paredzēti minētie 12 mēneši pēc pirmās dizainparauga izpaušanas, vai arī to nav – tad dizainparaugu pirms reģistrācijas izpaust nedrīkst).

Ja no konkrētajiem faktiem ir redzams, ka dizainparauga reģistrācija ir nokavēta, atliek paļauties uz autortiesību aizsardzību un cerēt, ka atdarinātāju nebūs. Par dizaina risinājumu aizsardzības iespējām plašāk var lasīt Patentu valdes tīmekļa vietnē (https://www.lrpv.gov.lv/lv/dizainparaugi-par). Ja rodas jautājumi, ja nepieciešams precizēt detaļas, konsultāciju var saņemt Patentu valdē. Iepriekš jāpiesakās!