Lietas numurs: C04153414 (C-0375-15/11)
Tiesa: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
Puses: SIA „VT EAST” pret Vaiņodes novada domi, SIA „WS”, SIA „Liepājas Celtnieks”, SIA „SK JUMTS”
Datums: 2015.gada 12.marts
Valoda: latviešu
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBA(S) Dizainparaugi
NORMAS
Latvijas Dizainparaugu likuma 8.p. pirmā, otrā daļa, 12.p. pirmā, otrā daļa, 48.p. pirmā, otrā daļa, 48.1p., Latvijas Civillikuma 1635.p., 1640.p., 1644.p., 1645.p., 1770.-1776., 1779.p., 1786.p., Latvijas Civilprocesa likuma 93.p. pirmā daļa, 250.17p. pirmā daļa.
FAKTI
Prasītājai pieder dizainparaugs – statīvs zaļajiem augiem. Saskaņā ar šo dizainparaugu izgatavotie zaļo augu statīvi ir uzstādīti Liepājā, Rožu laukumā.
Prasītāja atklājusi, ka Vaiņodē uzstādīti trīs prasītājas dizainparaugam analogi ziedu statīvi, kas ir nekvalitatīvi pakaļdarinājumi. Vaiņodes novada dome ir teritorijas, kurā novietoti strīdus statīvi, labiekārtošanas pasūtītāja, SIA „Liepājas Celtnieks” ir labiekārtošanas darbu veicēja un zaļo augu statīvu pasūtītāja, kas iesniedza statīvu skici statīvu izgatavotājai, un SIA „SK JUMTS” – statīvu izgatavotāja.
Prasītāja cēla tiesā prasību par sava dizainparauga tiesību pārkāpumu, lūdzot piemērot galīgo pienākumrīkojumu (aizliegt izmantot trīs statīvus zaļajiem augiem), piedzīt zaudējumu atlīdzību un morālā kaitējuma atlīdzību no SIA „Liepājas Celtnieks” un SIA „SK JUMTS”, bet no Vaiņodes novada domes – tikai morālā kaitējuma atlīdzību.
PIEDZĪTĀ KAITĒJUMA ATLĪDZĪBA
Morālā kaitējuma atlīdzība 450 EUR: 300 EUR no SIA „Liepājas Celtnieks” + 150 EUR no SIA „SK JUMTS”.
BŪTĪBA
Lietā ir jautājums par personām, kuras ir vainojamas dizainparauga tiesību pārkāpumā. Tiesa uzskatīja, ka jautājums par vainu ir izlemjams atbilstoši Civillikuma noteikumiem. Tiesa atzina, ka gan SIA „Liepājas Celtnieks” kā statīvu pasūtītāja, gan SIA „SK JUMTS” kā statīvu izgatavotāja ir vainojamas prasītājas tiesību pārkāpumā, jo ir rīkojušās augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, tādējādi pieļaujot rupju neuzmanību, kas ir pamats konstatēt vainu. Šīs atbildētājas ir profesionāles savā nozarē un nevar nezināt, ka attiecīgajā nozarē var tikt izmantoti vai izgatavoti izstrādājumi, kuri ir aizsargāti kā dizainparaugi. Tādēļ šīm atbildētājām ir jāatbild par prasītājai radītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Savukārt Vaiņodes novada dome kā labiekārtošanas darbu pasūtītāja nav vainojama prasītājas tiesību pārkāpumā, jo nav konstatējama domes prettiesiska rīcība. Vaiņodes novada domes kā pasūtītājas un SIA „Liepājas Celtnieks” kā būvuzņēmējas līgumā bija noteikts būvuzņēmējas pienākums veikt darbus atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tādēļ Vaiņodes novada domei bija pamats paļauties uz to, ka būvuzņēmēja kā profesionāle rīkosies saskaņā ar likumu. Tā kā nav konstatējama Vaiņodes novada domes vaina, nav pamata jebkādas atlīdzības piedziņai no tās.
Tomēr tiesa uzskatīja, ka galīgais pienākumrīkojums – trīs statīvu izmantošanas aizliegums – ir nosakāms neatkarīgi no vainas, tātad visām trīs atbildētājām.
Attiecībā uz mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu tiesa norādīja uz prasītāja pienākumu pierādīt zaudējumu esamību un apmēru. Tā kā prasītāja šo pienākumu nebija izpildījusi, tiesa prasījumu par zaudējumu atlīdzības piedziņu noraidīja.
Prasītāja prasīja piedzīt zaudējumu atlīdzību, kuru veido pavadzīmē norādītā stendu vērtība kā atbildētāju negodīgi iegūtā peļņa. Pirmkārt, tiesa norādīja, ka pavadzīmē norādītā stendu vērtība nevar tikt uzskatīta par atbildētāju negodīgi gūto peļņu, jo peļņa ir darījuma ienākumu un izdevumu pozitīva starpība, un attiecīgi bija jāņem vērā atbildētāju izdevumi, kas nav darīts. Otrkārt, tiesa atzina, ka prasībā nav pamatojuma tam, kā tieši prezumētā atbildētāju negodīgi gūtā peļņa būtu izmantojama prasītājas zaudējumu (tagadējās mantas samazinājuma vai sagaidāmās peļņas atrāvuma) apmēra noteikšanā. Prasītāja var prasīt tikai tai radušos zaudējumus, nevis pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, kas nav tieši saistīta ar prasītājas reālajiem zaudējumiem. [Par šo jautājumu plašāk sk. lietas Nr. C04375909 (PAC-0070/2013) pārskatu.]
Attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu tiesa izskaidroja, ka morālais kaitējums (kā nemantiskais kaitējums) var izpausties kā kaitējums juridiskas personas reputācijai. Nekvalitatīvu izstrādājumu asociēšana ar dizainparauga īpašnieku var nodarīt kaitējumu tā reputācijai, par ko dodama nemantiskā kaitējuma atlīdzība.
Tiesa noteica morālā (nemantiskā) kaitējuma atlīdzības funkcijas – taisnīguma, prevencijas un samierināšanas, un kritērijus šādas atlīdzības noteikšanai dizainparauga tiesību pārkāpuma gadījumos – pārkāpuma ilgumu, smagumu, raksturu, sekas un pārkāpēju vainas pakāpi. Dizainparauga tiesību pārkāpuma gadījumā ir būtiski izvērtēt, cik liels ir personu loks, kas varēja saistīt pārkāpuma preces ar dizainparauga īpašnieku, jo tas ietekmē to, cik liels kaitējums ir nodarīts īpašnieka reputācijai.
KOMENTĀRI
Šī ir vienīgā dizainparauga tiesību pārkāpuma lieta pēdējo gadu laikā, kuru tiesa izskatījusi pēc būtības, atzinusi pārkāpumu un skaidrojusi kaitējuma atlīdzības piemērošanas priekšnoteikumus.
Šī lieta parāda Latvijas īpatnību, ka piespriestās kaitējuma atlīdzības parasti nav lielas, kas izskaidrojams ar nelielo tirgu un iedzīvotāju skaitu, kas var saskarties ar pārkāpuma precēm. Vaiņodē, kurā bija uzstādīti kontrafaktie stendi, ir tikai 1840 iedzīvotāji un tā atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā vietā – to nešķērso tranzīta ceļi vai populāri tūrisma maršruti.