Lietas numurs: C04311409 (SKC-0175/2014)
Tiesa: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments
Puses: AS „Kimmels Rīga” pret SIA „Brūveris”
Datums: 2014.gada 10.decembris
Valoda: latviešu
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBA(S) Preču zīmes
NORMAS
Latvijas Civilprocesa likuma 33.p. trešās daļas 1.punkts, 44.p. pirmās daļas 1.punkts, Direktīvas 2004/48/EK 14.p.
FAKTI
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu bija noraidīta AS „Kimmels Rīga” prasība pret SIA „Brūveris” par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu un no AS „Kimmels Rīga” SIA „Brūveris” labā piedzīti tiesāšanās izdevumi 1811,84 LVL (atbilst 2578,02 EUR). Sakarā ar kasācijas sūdzību lietā radās jautājums par to, vai tiesa var piedzīt no lietā zaudējušās puses uzvarējušās puses labā izdevumus, kas uzvarējušai pusei radušies tiesas procesā sakarā ar patentpilnvarotā, kas nav advokāts, sniegto juridisko palīdzību.
PIEDZĪTĀ KAITĒJUMA ATLĪDZĪBA -
BŪTĪBA
Lietā ir jautājums par to, vai tiesa var piedzīt no lietā zaudējušās puses uzvarējušās puses labā izdevumus, kas uzvarējušai pusei radušies tiesas procesā sakarā ar patentpilnvarotā, kas nav advokāts, sniegto juridisko palīdzību.
Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību, un 44.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, kādos apmēros izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi. Civilprocesa likums expressis verbis neko nenoteic par izdevumiem patentpilnvarotā palīdzības samaksai.
Līdz šim kasācijas instances tiesas spriedumam tiesu prakse bija vienveidīga, atzīstot, ka patentpilnvaroto būtība, viņu eksaminācija, atbildība un klientam sniegtā specifiskā profesionālā palīdzība ļauj pielīdzināt patentpilnvaroto statusu rūpnieciskā īpašuma lietās zvērinātu advokātu statusam – attiecībā uz sniegtās juridiskās palīdzības apmaksu. Attiecīgi tiesas piedzina izdevumus patentpilnvarotā palīdzības samaksai kā tiesāšanās izdevumus lietā uzvarējušās puses labā saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu.
Kasācijas instances tiesa nosprieda, ka Civilprocesa likuma 33.pantā noteiktais tiesāšanās izdevumu veidu uzskaitījums ir izsmeļošs, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi iztulkojusi Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu un ka patentpilnvarotais attiecībā uz sniegtās juridiskās palīdzības samaksu nav pielīdzināms zvērinātam advokātam.
Patentpilnvarotā sniegto pakalpojumu nevar kvalificēt kā advokāta palīdzību Civilprocesa likuma izpratnē, jo tā pastāv tikai tad, ja pakalpojumu nodrošina advokāts. Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, tā ir reglamentēta profesija saskaņā ar likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 30.pantu. Eksaminācija kā kritērijs personas pielīdzināšanai advokātam nav izmantojams, jo eksaminācija notiek arī citās darbības jomās.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 14.pantā nostiprināts vispārējs princips, taču atlīdzināmo izdevumu noteikšana nav detalizēta.
Saeima 2011.gada 21.jūlija sēdē, izskatot likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) trešajā lasījumā, neatbalstīja priekšlikumu, kas paredzēja ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzināt arī gadījumos, kad izdevumi radušies kvalificēta jurista palīdzības samaksai. Tādējādi likumdevējs, noraidot minētos grozījumus, debatēs un balsojumā nepārprotami izteicis gribu neattiecināt jēdzienu „advokāts” uz juristiem, kas nav zvērināti advokāti.
KOMENTĀRI
Šajā lietā kasācijas instances tiesa grozīja līdz tam pastāvējušo tiesu praksi par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, nosakot, ka nav atlīdzināmi izdevumi, kas uzvarējušai pusei radušies tiesas procesā sakarā ar patentpilnvarotā, kas nav advokāts, sniegto juridisko palīdzību. Tiesa atzina, ka atlīdzināmi ir tikai izdevumi, kas radušies sakarā ar advokāta sniegto juridisko palīdzību.
Domājams, ka tiesu prakses maiņu ietekmēja likumdevēja balsojums, izskatot iepriekšminēto Civilprocesa likuma grozījumu projektu, un Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums lietā Nr. 2013-04-01, kas atzina Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.