Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) dalībvalstis 24. maijā, konferences noslēgumā apstiprināja vēsturisku starptautisku juridisku instrumentu, kas saistīts ar intelektuālo īpašumu, ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.
Šis ir pirmais WIPO līgums, kas risina jautājumus par intelektuālā īpašuma, ģenētisko resursu un tradicionālo zināšanu mijiedarbību. Latviju konferencē pārstāvēja Patentu valdes direktora vietnieks, Administratīvā un finanšu departamenta direktors Ēriks Rēķis.
Sarunas par līgumu WIPO sākās 2001. gadā, iniciatīvu 1999. gadā uzsākot Kolumbijai, kas sarunām piesaistīja tās pamatiedzīvotājus. Savukārt WIPO Diplomātiskā konference bija pēdējais sarunu posms pirms līguma apstiprināšanas, un tā mērķis ir uzlabot patentu sistēmas caurspīdību , kā arī novērst kļūdainu patentu piešķiršanu izgudrojumiem, kas nav jauni vai radoši attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.
Līgumam stājoties spēkā, tas starptautiskajās tiesībās noteiks jaunu informācijas atklāšanas prasību patentu pieteicējiem, kuru izgudrojumi ir balstīti uz ģenētiskajiem resursiem un/vai saistītām tradicionālajām zināšanām.
Apsveicot dalībvalstis ar divu nedēļu ilgo darbu pie līguma gala versijas, WIPO ģenerāldirektors Darens Tangs uzsvēra, ka šis ir ne tikai jaunākais WIPO līgums pēdējo desmit gadu lakā, bet arī pirmais kas attiecas uz ģenētiskajiem resursiem un tradicionālajām zināšanām, kas pieder pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām. “Ar šo līgumu mēs pierādām, ka intelektuālā īpašuma sistēma var turpināt veicināt inovāciju, vienlaikus attīstoties iekļaujošākā veidā, atbildot uz visu valstu un to kopienu vajadzībām,” uzsvēra D. Tangs.
Par šo jautājumu WIPO Diplomātiskajā konferencē divu nedēļu garumā diskutēja 1200 delegātu – tostarp dalībvalstu valdību ministri, intelektuālā īpašuma iestāžu vadības pārstāvji, pamatiedzīvotāju kopienu pārstāvji, novērotāji un citi interesenti no visas pasaules.
Līguma būtība
Ja patentu pieteikumā pieprasītais izgudrojums ir balstīts uz ģenētiskajiem resursiem, katra līgumslēdzēja puse prasīs pieteicējiem atklāt ģenētisko resursu izcelsmes valsti vai avotu. Ja patentu pieteikumā pieprasītais izgudrojums ir balstīts uz tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, katra līgumslēdzēja puse prasīs pieteicējiem atklāt attiecīgās tradicionālās zināšanas nodrošinājušās pamatiedzīvotāju vai vietējās kopienas nosaukumu.
WIPO Diplomātisko konferenci parasti sasauc WIPO Ģenerālā Asambleja, kas nosaka konferences mērķi un vispārējos dalības nosacījumus. Diplomātiskās konferences tiek vadītas saskaņā ar saviem procedūras noteikumiem un starptautiskajām paražām. Konference pieņem līgumu un galīgo aktu. Ženēvas Diplomātiskā konference bija sadalīta divās galvenajās komitejās: Pirmā komiteja apsprieda un apstiprināja būtiskos intelektuālā īpašuma noteikumus, bet Otrā komiteja bija atbildīga par administratīvo noteikumu apspriešanu un apstiprināšanu.
Informāciju sagatavoja: