Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sadarbībā ar Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO) iepazīstina ar pētījumu, kurā uzsvērti ļoti nozīmīgie kopienas augu šķirņu tiesību sistēmas ieguldījumi ekonomikā un vidē pēdējo 25 gadu laikā, tādējādi atbalstot Eiropas Savienības (ES) ekonomiskos un vides mērķus.
Pētījumā ņemti vērā īpaši laukkopības un dārzkopības aspekti, piemēram, augu šķirņu tiesību sistēmas ieguldījums ES lauksaimnieku un audzētāju globālajā konkurētspējā. Papildus ekonomiskajam ieguldījumam, pētījumā aplūkoti arī ieguvumi videi un ilgtspējai, ko devusi kopienas augu šķirņu tiesību sistēma.
Pētījumā konstatēts, ka kopienas augu šķirņu tiesību sistēma ir veicinājusi ražošanas pieaugumu ES lauksaimniecībā kopš 1995. gada, neskatoties uz to, ka izejvielu izmantošana šajā periodā samazinājusies par 0,5% gadā laukaugiem un par 1% gadā augļiem, dārzeņiem un dekoratīvajiem augiem.
Galvenais secinājums - kopienas augu šķirņu sistēmai ir būtiska ietekme uz lauksaimniecības produkcijas kopapjomiem. Bez tās laukaugu ražošana 2020. gadā ES samazinātos par 6,4% , augļu ražošana par 2,6% , dārzeņu ražošana par 4,7% un dekoratīvo augu audzēšana par 15,1%.
Kopienas augu šķirņu tiesību sistēma veicina nodarbinātību un augstāku apmaksu par paveikto. Piemēram, laukaugu nozarē strādājošo algas ir par 12,6% lielākas, nekā tās būtu bijušas bez šīs sistēmas, savukārt dārzkopības nozarē par 11%.
Kopienas augu šķirņu tiesību sistēma ne tikai sniedz ieguldījumu ES ekonomikā, bet arī palīdz sasniegt ES vides mērķus. Ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un dārzkopības tiek samazinātas par 62 miljoniem tonnu gadā.
Harmonizējot lauksaimniecības un dārzkopības ietekmi uz vidi un resursu izmantošanu, kopienas augu šķirņu tiesību sistēma, palielina saimniecību ienākumus, kā arī saglabā patērētājiem pieejamu cenu līmeni, tādējādi veicinot arī Apvienoto Nāciju Organizācijas- ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.
Saite uz pētījumu ir atrodama Eiropas Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centra tīmekļvietnē.
Pētījuma kopsavilkums latviešu valodā pieejams šeit.
Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra veiktie pētījumi ir atrodami šeit.
Informāciju sagatavoja:
Sabīne Mikaljūna