Pēdējais Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums “Strauji augošie uzņēmumi un intelektuālā īpašuma tiesības” (High-growth firms and intellectual property rights) parāda, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība par 33 % var pozitīvi ietekmēt uzņēmumu veiktspēju. Savukārt pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka Eiropas Savienības līmenī par dizainparaugu aizsardzību uzņēmumi rūpējās vismazāk. Gan profesionāliem, gan topošajiem dizaineriem ir nepieciešamas zināšanas par savu darbu aizsardzības iespējām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Eksperti atzīmē, ka nepietiekama šo juridisko jautājumu izpratne dizaineru vidē un sabiedrībā kopumā kavē dizaineru jaunradi un traucē dizaina sekmīgai izmantošanai inovatīvos projektos.
Lai risinātu šo problēmjautājumu un aktualizētu rūpnieciskā īpašuma aizsardzības lomu dizaineru vidē, Patentu valde (PV) un Latvijas Dizaineru savienība (LDS) 18. oktobrī Baltijas dizaina izstādes “Design Isle 2019” ietvaros organizēja diskusiju “Dizains un intelektuālais īpašums”. Dizaina un intelektuālā īpašuma jomu profesionāļi dalījās atziņās par galvenajiem izaicinājumiem dizaina darbu aizsardzībā. Diskusijā piedalījās PV vadošā eksperte dizainparaugu jautājumos Asja Dišlere, LDS priekšsēdētājs Miks Pētersons, LDS biedrs Andrejs Broks, reģistrēto dizainparaugu īpašnieki – SIA “NIICE VIDE” pārstāve Inese Lapiņa, SIA “Babbit and Friends” īpašnieks Aleksandrs Roga, kā arī SIA “COBALT” intelektuālā īpašuma jomas eksperte Līga Fjodorova.
Pasākuma atklāšanā tika prezentēts mākslas konsultantes Alisonas Brenegenas (Alison Branagan) grāmatas tulkojums “Uzņēmējdarbības rokasgrāmata māksliniekiem un dizaineriem”, kas, kā atzīmē pati grāmatas autore, kļūs par ļoti vērtīgu sarunu biedru un pavadīs Latvijas dizainerus un radošos industriju pārstāvjus viņu uzņēmējdarbības ceļā.
Komentējot intelektuālā īpašuma jautājumu iekļaušanu mācību procesā, LDS biedrs Andrejs Broks norāda: „Ceru, ka pagājušais pasākums dos jaunu atspērienu intelektuālā īpašuma jautājumu iekļaušanai arī dizaina izglītībā, un dizaina nozares izglītības pārstāvjiem būs vairāk izpratnes par to, ka tas, ko viņi māca, ir intelektuālā īpašuma radīšana vairāk nekā pašas lietas vai vietas kā dizaina risinājuma gala izpildījumi”.
Rūpnieciskais dizains aizsargā ieguldījumus (produktu kvalitātē, pakalpojumos vai reklāmā), uz kuriem balstās uzņēmumu reputācija. PV vadošā eksperte dizainparaugu jautājumos Asja Dišlere atzīmē, ka reģistrāciju skaits Latvijā nav pārāk liels, kas ir ne tikai mūsu valsts, bet gan globāla parādība. Savukārt eksperte atzīmē, ka Latvijā radītie dizaina darbi diezgan plaši tiek atzīti Eiropas Savienības līmenī, vēršot auditorijas uzmanību uz to, ka ir nepieciešams savlaicīgi parūpēties par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī.
Nereti vāja izpratne par savu radīto darbu aizsardzības iespējām un savu darbu īpašumtiesību “nepieskatīšana” var novest līdz gadījumiem, kad uzņēmēja-dizainera radītais darbs tiek ļaunprātīgi kopēts. Patentpilnvarniece Līga Fjodorova atzīmē, ka ar reģistrētām īpašumtiesībām ir vieglāk pierādīt un cīnīties pret ļaunprātīgu reģistrēta dizainparauga kopēšanu, savukārt arī šajā procesā ir jāpieliek zināmas pūles: „Reģistrēta dizainparauga pārkāpuma gadījumā no pārkāpēja var prasīt atlīdzināt mantisko, kā arī nemantisko kaitējumu, aizliegt prettiesisku dizainparaugu, kā arī pārtraukt un aizliegt sniegt pakalpojumus, kuri tiek izmantoti prettiesiskām darbībām ar dizainparaugu.”
Aizvadītās diskusijas un Alisonas Brenegenas vieslekcijas ieraksts ir pieejams Patentu valdes sociālā tīkla Facebook profilā, sekojot šai saitei: https://www.facebook.com/LRPatentuValde/videos/2323680561280904/
Informāciju sagatavoja:
Santa Lozda
Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra
Informācijas pakalpojumu nodaļas
Vadošā referente
Tālr.: +371 67227310
E-pasts: santa.lozda@lrpv.gov.lv
