Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (Observatorija) veiktajā pētījumā "2017. - 2020. gada tendences un virzieni autortiesību pārkāpumiem tiešsaistē ES: mūzika, filmas un TV" ir aplūkota Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes autortiesībām neatbilstoša satura patēriņa analīze televīzijas programmu, mūzikas un filmu kontekstā, kas balstās uz datiem no 2017. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim.
Piekļuve pirātiskajam saturam pēc satura veida un ierīces 2020. gadā
Augstāk minētais grafiks atzīmē, ka visbiežāk izmantotais pirātiskais saturs ir tieši TV, kam seko filmas un mūzika. Kā visbiežāk izmantotā metode, lai piekļūtu pirātiskajam saturam, ir straumēšana. Vairāk nekā 80 % no kopējā pirātisma ES 2020. gadā notika straumēšanas ceļā.
Piekļuve pirātiskajam saturam ES laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam samazinājās uz pusi. Šis kritums bija īpaši izteikts mūzikas jomā, pirātisma piekļuvei samazinoties par 81%. Filmu pirātisms šajā periodā samazinājās par 68% un TV pirātisms par 41%.
Starp dalībvalstīm bija ievērojamas atšķirības. Vidusmēra interneta lietotājs ES 2020. gadā piekļuva saturam 5,9 reizes mēnesī, pārkāpjot autortiesības. Kopumā Austrijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē šie rādītāji bija zem vidējā ES rādītāja.
Sociālekonomiskais faktors, kas (domājams) visvairāk ietekmē pirātiska satura patēriņu ir (sociālās) nevienlīdzības līmenis un iedzīvotāju vidējie ienākumi, proti, augsti vidējie ienākumi un zema ienākumu nevienlīdzība ir saistīta ar zemāku nelikumīga patēriņa līmeni.
Starp valstīm ar līdzīgu ienākumu un nevienlīdzības līmeni pirātisms mēdz būt augstāks tajās valstīs, kurās lielāka sabiedrības daļa pirātismu uzskata par pieņemamu iespēju, ja nav pieejams legāls piedāvājums, jo īpaši mūzikas pirātisma gadījumā. Diemžēl Latvija un Lietuva ierindojas starp lielākajām dalībvalstīm mūzikas pirātisma ziņā.
Sabiedrības informētība par legāliem piedāvājumiem samazina pirātiskā satura patēriņu. Tāpat pirātiskā satura patēriņu samazina arī legālo platformu skaits filmām un TV kanāliem (mūzikas gadījumā šo ietekmi nevar pārbaudīt, jo platformu skaits šajā periodā ir saglabājies nemainīgs gandrīz visās valstīs). Latvijas lietotāji nelegālām vietnēm piekļuva gandrīz divas reizes biežāk, savukārt Polijas lietotāji – 3,8 reizes mēnesī. TV programmu gadījumā pirātisms ir īpaši izplatīts Baltijas valstīs, kur Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Attiecībā uz filmām interneta lietotāji Bulgārijā, Grieķijā un Slovākijā piekļūst pirātiskajam saturam visbiežāk.
Saite uz pētījumu ir atrodama Eiropas Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centra tīmekļvietnē, kurā ir atrodams arī kopsavilkums latviešu valodā.
Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra veiktie pētījumi ir atrodami šeit.
Informāciju sagatavoja: