Mākslīgais intelekts (MI) dažādās tā izpausmēs arvien vairāk ienāk radošajās nozarēs, ietekmē intelektuālā īpašuma radītājus, un ikvienam ir jāapzinās, ka tas ir šeit uz palikšanu. Par to, kāda jau ir un kāda vēl tikai varētu būt MI ietekme uz radošajām jomām un intelektuālo īpašumu, Seviļā, 19. oktobrī Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) organizētā starptautiskajā konferencē "Rūpnieciskais īpašums digitālajā laikmetā" diskutēja intelektuālā īpašuma aizsardzības eksperti un radošo nozaru pārstāvji.
“Digitalizācija ir nojaukusi fiziskās robežas un intelektuālā īpašuma jomā mēs ik dienu saskaramies ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā aizsargāt intelektuālo īpašumu digitālajā vidē – sociālajos medijos, e-komercijā, kur viltojumu apritei nav īpašu šķēršļu,” atklājot konferenci, pauda Spānijas Patentu un preču zīmju iestādes vadītāja Aida Fernandesa Gonsalesa. Vienlaikus viņa aicināja uz šiem izaicinājumiem skatīties kā uz iespēju, meklējot veidus, kā tos pārvarēt. A. Fernandesa Gonsalesa atgādināja, ka ir jālūkojas nākotnē un jau tagad aktīvi jāuzrunā jaunā paaudze, kas ir nākotnes veidotāji, un daļa no viņiem būs ne tikai intelektuālā īpašuma patērētāji, bet arī radītāji.
EUIPO izpilddirektora vietnieks Andrea Di Carlo atsaucās uz vairākiem pētījumiem, kuros noskaidrota Eiropas iedzīvotāju attieksme pret intelektuālo īpašumu un tā patērēšanu, kas uzrāda visai atšķirīgus rezultātus dažādās vecuma grupās, un jo īpaši vēršot uzmanību, ka ir nepieciešams uzlabot jauniešu izpratni par intelektuālo īpašumu un oriģinālu produktu patēriņu. A. Di Carlo atzina, ka patlaban skolās ne visos vecumposmos bērni tiek izglītoti par intelektuālo īpašumu, un sadarbībā ar EUIPO dalībvalstīm šī situācija noteikti it jāmaina. Vienlaikus izglītība ir tikai daļa no problēmas risinājuma, kā otrs svarīgs rīks izpratnes veicināšanā ir komunikācija - ar jauniešiem ir jārunā viņiem saprotamā valodā, kas nozīmē arī atbildīga satura veidošanu digitālajā vidē.
Konferences pirmā daļa bija veltīta digitālā satura veidotāju – influenceru atbildībai pret intelektuālo īpašumu un tā patērētājiem – saviem sekotājiem. Diskusijas dalībnieki – Spānijā labi atpazīstamā influencere Alise Millere (@Alicewonderbear vietnēs TikTok un Instagram), Spānijas komunikāciju lietotāju asociācijas prezidents Alehandro Perales un Francijas intelektuālā īpašuma veicināšanas un aizsardzības asociācijas (UNIFAB) direktora vietnieks Regis Messali bija vienisprāt, ka ir nepieciešams vienots Eiropas līmeņa regulējums influenceriem - stingri noteikumi saistībā ar influenceru atbildību pret saviem sekotājiem, lai neapdraudētu viņu veselību, iegādājoties influenceru reklamētās preces, kas potenciāli var būt viltojumi. A. Millere uzsvēra, ka viņa neslēdz sadarbību ar komersantiem, kuru preču izcelsme nav skaidri zināma, kā arī savus sekotājus regulāri brīdina par tīmekļvietnēm, kas varētu būt nedrošas.
Pieredzē ar nacionāla mēroga likumdošanu, kas regulē influenceru darbību, diskusijā dalījās arī Francijas Valsts Rūpnieciskā īpašuma institūta pārstāve Stefānija Lugē. Apzinoties influenceru arvien lielāko ietekmi komercializācijā, Francijas likumdevējs pieņēma likumu, kas regulē influenceru darbību, jo īpaši sociālajos medijos. Vienlaikus regulējums palīdz apkarot maldinošu komercpraksi, kā arī paredz līgumu slēgšanu starp influenceru, aģentu un konkrētu zīmolu, kā arī paredz intelektuālā īpašuma aizsardzību.
Plaša diskusija izvērsās par mākslīgā intelekta attīstību un arvien pieaugošo ietekmi uz mākslas un mūzikas nozari. Šajā konferences daļā pieredzē par mākslīgā intelekta ietekmi uz intelektuālo īpašumu un nozari dalījās digitālā satura veidotāja Elizabete Sagana un čillpopa mūzikas jomas pārstāvis Agnis Lezniņš. Abi radošo industrijas eksperti atzina, ka mākslīgā intelekta sniegtās iespējas izmanto ne tikai patērētāji, bet arī paši mākslinieki, piemēram, radot skaņdarbus, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ir izdarāms ātri un finansiāli izdevīgi. Tomēr, pat ja augsti attīstītas tehnoloģijas tiks arvien vairāk izmantotas mūzikas un mākslas darbu radīšanā, joprojām savu vērtību saglabās individuāli, cilvēku veidoti darbi, vienlaikus tiem kļūstot par nišas produktiem. Diskusijā kā viens no jaunākajiem pavērsieniem mākslīgā intelekta attīstībā tika minēts emociju atpazīšana.
Informāciju sagatavoja: