Šajās dienās Parīzē norisinās viens no svarīgākajiem un lielākajiem notikumiem sporta pasaulē – vasaras olimpiskās spēles. Sportistiem tā ir spēcīgāko noteikšana, jauni sasniegumi, spēļu apmeklētājiem un sporta faniem – emocijas. Tomēr sports un olimpiskās spēles ir arī par intelektuālā īpašuma aizsardzību – zīmoli, tehnoloģijas un dizains. Par to domā spēļu organizatori, sporta inventāra ražotāji un paši sportisti.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) stingri aizsargā olimpisko zīmolu, pieprasot, lai tā jebkāda veida komerciāla izmantošana būtu atbilstoša noteikumiem, un bez spēļu rīkotāju atļaujas netiktu izmantots neviens no zīmola elementiem.
“Olimpiskās spēles ir viens no gaidītākajiem notikumiem sporta pasaulē, un tas ir ne tikai sacensību gars, jauni rekordi, medaļas, līdzi jušana, bet arī lieli finanšu ieņēmumi. Ikviens, kurš apmeklē olimpiskās spēles, noteikti vēlas iegādāties kādu ar tām saistītu suvenīru, un diemžēl arī šajā jomā viltotāji nesnauž, jo saredz labas peļņas iespējas. Tomēr ir vērts atcerēties, ka olimpisko spēļu zīmola elementi ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas intelektuālais īpašums. Tā ir neskaitāmās pasaules valstīs aizsargāta preču zīme, un to nevar izmantot bez komitejas iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Tā ir aizsargāta gan saskaņā ar 1981. gada Nairobi līgumu par olimpiskā simbola aizsardzību, gan ar citiem tiesību aktiem,” stāsta Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Aizsargāta ir arī olimpiskā devīze, kas nesen tika papildināta ar jaunu vārdu “kopā” un tagad skan “Ātrāk, augstāk, spēcīgāk – kopā” (latīnu valodā: “Citius, Altius, Fortius – Communiter”, angļu valodā: “Faster, Higher, Stronger – Together”). Tāpat, izmantojot Madrides preču zīmju starptautiskās reģistrācijas sistēmu, Starptautiskā Olimpiskā komiteja kā preču zīmes ir reģistrējusi arī šādus vārdus: “olimpiāde”, “olimpietis(-e)” un “olimpiskais(-ie)”.
Svarīgi ir arī laikus aizsargāt spēļu vietas (pilsētas) nosaukumu, reģistrējot to kā preču zīmi, proti, to nepieciešams darīt, kolīdz pilsēta ir oficiāli nominēta kā olimpisko spēļu norises vieta. Piemēram, “PARIS 2024” un dažādas preču zīmes, kurās izmantoti vārdi “Paris 2024”, tika reģistrētas jau 2016. un 2017. gadā. Losandželosa uzņems 2028. gada vasaras olimpiskās spēles, un tādējādi preču zīmes, kas ietver “Los Angeles 2028” un “LA 2028”, jau ir aizsargātas. Arī “Brisbane 2032” jau ir reģistrēta preču zīme, lai gan līdz vasaras spēlēm Austrālijā ir vēl astoņi gadi. Tieši tāpat jārīkojas ar domēnu nosaukumiem – arī tie jāreģistrē laikus, lai izvairītos no iespējas, ka kāds cits piereģistrē šādu domēnu.
Saskaņā ar SOK datiem, visvairāk viltotie olimpiskie izstrādājumi ir apģērbs un dažāda izmēra talismanu figūriņas. Parīzes spēļu galvenais sponsors ir pasaulē lielākā luksusa korporācija “Moet Hennessy – Louis Vuitton” (LVMH), kas ir paziņojis, ka cieši sadarbojas ar administratīvajām iestādēm un muitas amatpersonām, lai īstenotu savas intelektuālā īpašuma tiesības un aizsargātu patērētājus no viltotājiem. Tiek prognozēts, ka Parīzes olimpiskās spēles apmeklēs vismaz 15 miljoni tūristu no visas pasaules. Līdz ar spēļu tuvošanos palielinās arī policijas reidu skaits, kuros tiek konfiscētas viltotas preces, kas saistītas ar olimpiskajām spēlēm. Šā gada aprīlī vien tika konfiscēti 60 000 šādu preču vienību.
Sporta preču zīmoli “Nike”, “Adidas”, “Puma”, “Asics”, “Under Armor” un citi nodrošina aprīkojumu, apģērbu un apavus spēļu dalībniekiem. Katrs no šiem zīmoliem aizsargā savu preču zīmi (nosaukumu, logotipu, saukli, dažādu produktu un tehnoloģiju nosaukumus), kā arī specifisku apģērbu, apavu un aksesuāru ārējo veidolu jeb dizainparaugus.
Arī sportistu vārdi ir preču zīmes. 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē piedalīsies daudzi slaveni sportisti, un liela daļa no viņiem ir reģistrējuši savas preču zīmes, lai aizsargātu savu vārdu, logotipu un citus ar savu personīgo zīmolu saistītus elementus. Tas nodrošina to komerciālo izmantošanu un aizsardzību pret neatļautu izmantošanu. Reģistrētas preču zīmes palīdz sportistiem gūt ienākumus no sava vārda un tēla izmantošanas, kā arī aizsargāt viņu reputāciju.
Viena no titulētākajām sportistēm šajās olimpiskajās spēlēs ir amerikāņu vingrotāja Simona Bailsa, kura reģistrējusi preču zīmes “Simone Biles”, SB un personīgo logotipu, kurus izmanto sporta apģērbā, aksesuāros, grāmatās un citos produktos. Četrkārtējā “Grand Slam” sērijas turnīru uzvarētāja, amerikāņu tenisiste Naomi Osaka kā preču zīmes ir reģistrējusi savu vārdu “Naomi Osaka” un iniciāļus “NO, kā arī sava personīgā logotipa vizuālu attēlojumu. Tā tos bez viņas piekrišanas nevar izmantot apģērbos, aksesuāros un dažādos citos komerciālos produktos. To pašu izdarījis arī maratonists no Kenijas Eliuds Kipčoge, amerikāņu peldētāja Ketija Ledeki, basketbolists Kevins Durants un daudzi citi izcili sportisti. Arī Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis 2017. gada februārī kā preču zīmi reģistrēja savu vārdu.
Patenti sporta nozarē aptver plašu inovāciju klāstu, sākot no aprīkojuma pilnveidošanas līdz tehnoloģijām, kas palīdz uzlabot sportistu sniegumu. Patentētas ir arī novatoriskas tehnoloģijas, kuras izmanto produktu uzlabošanai (amortizācija, efektīvāki materiāli, u.c.). Intelektuālā īpašuma aizsardzība palīdz sporta inventāra ražotājiem aizsargāt savus izgudrojumus no to neatļautas izmantošanas un viltošanas un lielākajā daļā gadījumu darbojas visās pasaulē. Teju katrā sporta veidā ir daudz dažādu inovāciju un patentētu tehnoloģisko risinājumu, kas mazina traumu risku, palīdz uzlabot sportisko sniegumu un inventāra izturību.
Basketbolā un 3x3 basketbolā ir patentētas vairākas traumu novēršanas tehnoloģijas. Tostarp apavu amortizācijas sistēmas un stabilizācijas elementi, lai novērstu potīšu traumas. Sporta zīmoli ir patentējuši arī materiālu inovācijas un īpašas saķeres zoles. Arī galvenajam šo sporta veidu elementam – bumbai – ir patentēti gan speciāli pārklājumi, kas uzlabo tās saķeri un vadāmību, gan iekšējā spiediena regulēšanas tehnoloģijas un sistēmas, kas uztur vienmērīgu spiedienu un novērš bumbas deformāciju.
Vieglatlētikā sportistiem ir svarīgs apavu svars, amortizācija un atsperīgums. To nodrošina patentētas inovatīvas tehnoloģijas, ko radījuši vairāki populāri sporta zīmoli. Tāpat ir patentētas vairākas sistēmas, kas mēra skriešanas ātrumu, attālumu un citus tehniskos parametrus.
Teniss ir viens no populārākajiem sporta veidiem, kas savas pastāvēšanas laikā ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Pirmās raketes tika izgatavotas no koka un bija daudz smagākas par mūsdienu raketēm, kuras veido no viegliem un izturīgiem materiāliem, piemēram, grafīta un oglekļa šķiedras. Jaunākās tehnoloģijas samazina arī raketes vibrāciju un uzlabo spēlētāju komfortu. Tenisa bumbiņas ne vienmēr bija koši dzeltenas. Sākotnēji tās bija baltas un ieguva savu spilgto krāsu 1972. gadā. Tas bija saistīts ar to, ka tenisa mačus sāka biežāk translēt televīzijā. Dzeltenā krāsa ļāva labāk saskatīt bumbiņu nelielajos ekrānos. Bumbu ražošanā mūsdienās tiek pielietotas modernas gaisa spiediena tehnoloģijas, un tās ir daudz izturīgākas.
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja dati liecina, ka sporta preču viltojumu pārdošana Eiropas Savienības valstīm kopumā ik gadu rada vairāk nekā 851 miljona eiro zaudējumus, kas atbilst aptuveni 11 % no kopējā pārdošanas apmēra šajā nozarē. Savukārt Latvijā viltojumi veido apmēram 13,6 % no kopējā sporta preču nozares pārdošanas apmēra.
“Nav jābūt profesionālam sportistam, lai lietotu sporta inventāru, un šo faktu bieži izmanto arī viltojumu ražotāji. Taču lētākie slaveno zīmolu atdarinājumi labākajā gadījumā ātri saplīst, bet sliktākajā – var būt kaitīgi veselībai un drošībai, proti, to izmantošana var izraisīt alerģijas, traumas un ievainojumus,” atgādina Batalauskis.
Patentu valdes šajā vasarā veiktajā aptaujā* 66 % respondentu atbildēja, ka, viņuprāt, visbiežākie riski, ja tiek iegādāts viltots sporta inventārs, ir tā ātra saplīšana un nepieciešamība pirkt jaunu. Vēl 47 % Latvijas iedzīvotāju uztrauc tas, ka viltojumi parasti ir sliktākas kvalitātes un pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas, līdz ar to ir iespējams gūt traumas, ievainojumus un noberzumus, bet 30 % aptaujāto apzinās, ka viltotos sporta apģērbos izmantotais materiāls var izraisīt alerģiskas reakcijas. Savukārt 6 % nesaredz nekādu risku, iegādājoties viltotas sporta preces.
Plašāka informācija par to, kā atpazīt viltojumu un kā rīkoties gadījumā, ja tāds ir iegādāts, atrodama www.viltotarealitate.lv .
*Aptauju pēc Patentu valdes pasūtījuma īstenoja pētījumu kompānija “Norstat”, un tā norisinājās no 2024. gada 3. līdz 13. jūnijam. Aptaujā kopumā piedalījās 1008 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Informāciju sagatavoja: