Patentu valdes rīkotajā ikgadējā reģionālajā tiesnešu seminārā par intelektuālā īpašuma aizsardzības aktualitātēm tiesneši un starptautiskie eksperti diskutēja par patenttiesību un autortiesību ierobežojumiem un negodprātīgā nolūkā reģistrācijai pieteiktām preču zīmēm, kā arī analizēja dažādu valstu un Eiropas Savienības (ES) Tiesas praksi saistībā ar preču zīmju tiesību iespējamiem vai jau notikušiem pārkāpumiem.
Divu dienu seminārā, kas 12. un 13. septembrī norisinājās Liepājā, piedalījās tiesneši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas, Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Tieslietu institūta pārstāve Inese Fernandeza Ulate, kā arī intelektuālā īpašuma aizsardzības eksperti - Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (Observatorija) eksperts Erlings Vestergards, Vienotās patentu tiesas Apelācijas tiesas prezidents Klauss Grabinskis, Apelācijas padomes par Apvienotās Karalistes Intelektuālā īpašuma biroja lēmumiem vecākais loceklis Džefrijs Hobss, kā arī Latvijas Augstākās tiesas senatore Zane Pētersone un virkne citu starptautiski atzītu intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu.
Seminārā piedalījās teju visi Latvijas tiesneši, kuri praktizē intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesvedību jomā, un šāda atsaucība liecina, cik liela ir tiesu sistēmas nozīme intelektuālā īpašuma nozarē, semināra atklāšanā uzsvēra Patentu valdes direktors Agris Batalauskis. "Tiesu sistēma nodrošina, lai intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi būtu sakārtoti, lai būtu sabalansētas tiesību īpašnieku un sabiedrības intereses, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai intelektuālā īpašuma nozare pastāvētu un attīstītos," uzrunājot semināra dalībniekus, pauda A. Batalauskis, vēršot uzmanību, ka nozarei attīstoties, intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi kļūst sarežģītāki. "Intelektuālā īpašuma nozare mūsdienās kļūst arvien nozīmīgāka, un viss, ko mēs sev apkārt redzam vienā vai citā veidā, ir saistīts ar intelektuālo īpašumu. Tā vairs nav tikai fiziska, bet arī virtuālā vide. Arī tiesu sistēmai tas ir izaicinājums - kā sabalansēt visu pušu tiesības," turpināja Patentu valdes direktors.
Ikgadējā semināra nozīmīgumu uzsvēra arī I. Fernandeza Ulate: "Intelektuālais īpašums ir globālās izaugsmes un attīstības dzinējspēks. Vienlaikus intelektuālā īpašuma vide piedzīvo straujas pārmaiņas, kam ir jāpielāgojas. Šādi reģionālie semināri ir ļoti nozīmīgi, ņemot vērā izaicinājumus, ar kādiem tiesu sistēmai ir jāsakaras šajā nozarē."
Semināra pirmajā dienā starptautiskie eksperti iepazīstināja ar aktualitātēm intelektuālā īpašuma tiesvedībā - jaunāko judikatūru, analizējot konkrētus gadījumus, kad ir konstatēti preču zīmju pārkāpuma gadījumi, un kā katrā konkrētajā gadījumā īstenota tiesu prakse, ņemot vērā dažādus apstākļus, piemēram, vērā ņemamos apstākļus, nosakot, kuras ES dalībvalsts tiesā ceļama pārkāpuma prasība, tirdzniecības platformu atbildību par trešo pušu piedāvātajām precēm, likumīgus iemeslus iebilst pret tādu preču turpmāku tirdzniecību, kas marķētas ar preču zīmi un citus aktuālākos tiesvedību gadījumus.
Intelektuālā īpašuma nozare ir cieši saistīta arī ar informāciju tehnoloģijām (IT) un virtuālās vides straujo attīstību, tāpēc Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (Observatorija) eksperts Erlings Vestergards semināra dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm šajā jomā, proti, metaversa ietekmi uz intelektuālo īpašumu. Lai gan pagaidām metaverss ir tikai tā sākotnējā attīstības stadijā, ir jāgatavojas, ka, nozarei uzņemot vēl straujākus attīstības apgriezienus, virtuālā vide arvien vairāk ienāks arī intelektuālā īpašuma nozarē, kas nozīmēs virtuālās un fiziskās vides tiesību aizsardzības sabalansēšanu. Pagaidām gan metaversa straujai attīstībai traucē tam nepiemērotais datu pārraides ātrums, uzsvēra E. Vestergards.
Pirmā diena noslēdzās ar diskusiju par preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, kas, iespējams, iesniegti ar negodprātīgu nolūku, kur dalībnieki centās vienoties, vai ir atšķirība starp negodprātīgu nodomu un ļaunprātību preču zīmes reģistrēšanā. Ļaunprātīga preču zīmes reģistrēšana attiecas uz gadījumiem, kad preču zīmes pieteicējs apzināti izmanto konkrētu, jau labi zināmu nosaukumu, kas jau ir ieguvis uzticību un atpazīstamību sabiedrībā, taču tā radītājs nav to piereģistrējis. Šādos gadījumos negodprātīgais preču zīmes pieteicējs, izmantojot likumdošanas nepilnības, cenšas apzināti kaitēt ikvienam, kurš iepriekš izmantojis vai izmanto viņam piederošo vārdu vai vārdu kombināciju, proti, preču zīmi. Diskusijas laikā tika minēti daži šādi preču zīmes reģistrēšanas gadījumi, tostarp arī Latvijas tiesu praksē.
Semināra otrā diena sākās ar ekspertu stāstījumiem par autortiesību aizsardzību. Polijā ik gadu tiesvedībā nonāk arvien vairāk gadījumu, kad tiesai ir jāizlemj, vai konkrētajam darbam ir piemērojama autortiesību aizsardzība. Par to, kādi faktori nolēmumu pieņemšanā ir izšķiroši, tiesnešiem stāstīja Varšavas Apelācijas tiesas, Komerciālo un intelektuālā īpašuma tiesību departamenta tiesnese Agnieška Golaševska. Radošo industriju pārstāvju, it īpaši teātra režisoru, tiesībām pievērsās arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Autortiesību un radošo industriju sektora autortiesību nodaļas asociētā juriste Kristina Langere.
Tiesu praksē arvien aktuālāki jautājumi ir par atšķirtspējas vērtēšanu telpiskām un krāsu zīmēm, kā arī nozīmīgāka kļūst e-pierādījumu loma preču zīmju un dizainparaugu lietās. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas juridiskais sekretārs Andrejs Stecs sniedza īsu ieskaitu ES tiesu praksē saistībā ar telpiskām preču zīmēm un iemesliem, kāpēc to reģistrēšana tiek atteikta, kā arī to, kāda nozīme ir tam, vai apzīmējums ir reģistrēts kā telpiska vai divdimensiju preču zīme. Turpinot uzstāšanos, A. Stecs iepazīstināja ar ieskatu ES judikatūrā, kas saistīta ar preču zīmju aizsardzību e-vidē, un to, kā pierādīt trešās puses negodprātīgu rīcību šādos gadījumos.
Astotais gadskārtējais tiesnešu seminārs noslēdzās ar diskusiju un analīzi par Baltijas valstu un Polijas intelektuālā īpašuma tiesu judikatūru, ko vadīja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Diskusijā tika analizēta tiesvedība un tiesu argumentācija tādos gadījumos kā Siguldas novada pašvaldības preču zīmes “S!" atdarināšana, Lietuvas divu apkures katlu pārdošanas uzņēmumu strīds par nosaukumu, kā arī Igaunijas tiesvedības gadījums, kur izveidotas tīmekļvietnes, kas atgādina oriģinālu ražotāju vietnes, taču aizved lietotāju uz viltotu produktu tirdzniecības vietnēm, kā arī kāda komponista prasība saistībā ar viņa autortiesību pārkāpumu, izmantojot virknei citiem reklāmas klipiem fragmentu no skaņdarba, kas bija paredzēts tikai vienam. Savukārt Polijas Katovices apgabaltiesas tiesnesis izklāstīja autortiesību strīdu, kurā izšķiroša loma bija tam, vai, pieprasot sniegt informāciju par iespējamiem pārkāpuma eksemplāriem, tiesai iepriekš nepieciešams konstatēt intelektuālā īpašuma tiesību esamību.
Ikgadējās apmācības Patentu valde organizē sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju un Eiropas Patentu iestādi, un pasākuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu tiesu sistēmas darbinieku profesionālo pilnveidi un tālākizglītību, īpašu uzmanību veltot intelektuālā īpašuma aizsardzības tēmai, kas arī turpmāk pilnveidotu tiesu spriedumu kvalitāti un pilnveidotu tiesnešu zināšanas darbam Eiropas Savienības tiesību sistēmā.
Informāciju sagatavoja: