Jaunākais Eiropola un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) kopīgi sagatavotais intelektuālā īpašuma (IĪ) noziedzības draudu novērtējums sniedz jaunu ieskatu viltojumu un pirātisma izplatībā, apmēros un tendencēs Eiropas Savienībā (ES).
Ziņojums, kas balstīts uz datiem no visas ES, kā arī Eiropola operatīvo informāciju, apstiprina, ka viltošana un pirātisms joprojām nopietni apdraud patērētāju veselību un drošību, kā arī ES ekonomiku. Covid-19 izraisītā krīze ir stimulējusi noziedzīgo ekonomiku - viltotu un standartiem neatbilstošu preču izplatīšana tiešsaistē un klātienes tirdzniecībā ir bijusi galvenā noziedzīgā darbība pandēmijas laikā. Ziņojums sniedz visaptverošu novērtējumu par šīm noziedzīgajām darbībām un to ietekmi ES.
Kopš 2019. gada ir samazinājies kopējais muitas iestāžu atklāto viltotu preču skaits uz ES robežas un iekšējā tirgū. Aptuveni 66 miljoni preču tika aizturēti 2020. gadā salīdzinājumā ar 76 miljoniem preču 2019. gadā. Covid-19 izraisītā krīze ietekmēja aizturēšanas rezultātus 2020. gadā, jo pandēmijas pirmajos mēnešos bija samazinājusies tirdzniecība — mazāk preču šķērsoja robežas un muitas iestādēm radās papildu grūtības piemērot parastās kontroles.
Galvenie secinājumi:
- 2019. gadā ES tika importētas viltotas un pirātiskas preces 119 miljardu eiro vērtībā, kas veido līdz pat 5,8 % no ES importa. Tas ir īpaši satraucoši laikā, kad ES cenšas pāriet uz ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas radītajiem zaudējumiem.
- Lai gan lielākā daļa viltotu preču, kas tiek izplatītas ES, tiek ražotas ārpus ES, ir pazīmes, ka viltotu un standartiem neatbilstošu preču ražošana aizvien vairāk notiek ES teritorijā. Biežā viltotu iepakojuma materiālu un pusfabrikātu konfiscēšana uz ES robežas skaidri norāda uz to, ka ES ir ražošanas uzņēmumi, no kuriem daži veic daļēju viltotu un standartiem neatbilstošu preču komplektēšanu, bet citi — pilnu ražošanas ciklu.
- Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunas uzņēmējdarbības iespējas viltotu un standartiem neatbilstošu preču izplatīšanai. Noziedzīgie tīkli, kas iesaistīti IĪ noziegumos, ir spējuši pielāgoties, pārveidojot savu uzņēmējdarbības modeli, mainot produktu sortimentu un mārketinga stratēģiju.
- Tāpat kā daudzas citas noziedzīgas darbības, arī viltošana mūsdienās lielā mērā balstās uz digitālo jomu, lai iegūtu komponentus un izplatītu savus produktus (gan materiālus, gan nemateriālus) patērētājiem — viltotāji izmanto tiešsaistes platformas, sociālos plašsaziņas līdzekļus un tūlītējos ziņojumapmaiņas pakalpojumus. Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk nostiprinājusi šo attīstību.
- Lai gan dati par viltošanas finansiālajiem aspektiem ir nepilnīgi, ir pierādījumi, ka viltotāji atmazgā savus noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izmantojot gan tradicionālās, gan sarežģītākas shēmas, kurās tiek izmantotas tehnoloģijas, uz tirdzniecību balstīta naudas atmazgāšana un ārzonu jurisdikcijas.
- Apģērbi un apģērbu aksesuāri tiek reklamēti, izmantojot reklāmu tiešraidē un sponsorētas reklāmas sociālajos plašsaziņas līdzekļos, uzrunājot klientus ar maldinošiem piedāvājumiem par atlaidēm vai zīmola produktiem par zemām cenām.
- Viltotāji izmanto globālo piedāvājuma trūkumu pusvadītāju mikroshēmās. Mobilie tālruņi, to piederumi un sastāvdaļas ir to preču vidū, uz kurām visvairāk vērsti IĪ dizainparaugu un preču zīmju pārkāpumi.
- Nelegālo pārtikas produktu, jo īpaši dzērienu, ražošana kļūst arvien profesionālāka un izsmalcinātāka. Daži viltotāji izmanto visaptverošu uzņēmējdarbības modeli, kas aptver visu piegādes un izplatīšanas ķēdi. Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumi aptver plašu produktu klāstu, un par tiem joprojām tiek plaši ziņots.
- IĪ tiesību pārkāpumi saistībā ar smaržām un kosmētiku attiecas uz ikdienas preču ražošanu: galvenokārt šampūnu, zobu pastu, kosmētikas un mazgāšanas līdzekļu ražošanu.
- Nelegālo pesticīdu tirdzniecība joprojām ir noziegums ar zemu risku un augstu peļņu likumpārkāpējiem, ko veicina augsts pieprasījums pēc nelegālajiem produktiem un zemas sankcijas likumpārkāpējiem, radot ievērojamu peļņu par zemiem sākotnējiem ieguldījumiem.
- Pašlaik nelegālo farmaceitisko produktu ražošana bieži notiek nelegālās laboratorijās ES teritorijā. Tās ir grūti atklāt, un tās apgādā vairākus izplatītājus. Tomēr šo produktu izcelsme lielākoties joprojām ir ārpus ES.
- Tīmekļa vietnes, kurās nelegāli tiek izplatīts audiovizuālais saturs, tiek izvietotas serveros Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos. Iesaistītie noziedznieki prasmīgi izmanto progresīvus tehniskos pretpasākumus. Dažos gadījumos digitālā satura pirātisms ir saistīts ar citām kibernoziedzīgām darbībām, piemēram, kriptovalūtu uzlaušanu vai ļaunprātīgas programmatūras izplatīšanu. Pārkāpēji izmanto jaunās tehnoloģijas, lai slēptu digitālās pēdas, un izmanto starpniekservera pakalpojumus, lai izveidotu elastīgus mitināšanas tīklus. Covid-19 pandēmijas laikā tiešsaistes klātbūtne izraisīja augstas kvalitātes straumēšanas ierīču un dažādu nelikumīga satura piedāvājumu pieaugumu.
- Noziedzīgie tīkli, kas iesaistīti nelegālā ražošanā, var saglabāt noziedzīgu uzņēmējdarbības modeli, izveidojot modernas un profesionālas ražotnes tuvāk galamērķa tirgiem.
Noziegumiem pret IĪ ir ievērojamas ekonomiskās sekas gan valsts, gan privātajā sektorā. Turklāt viltotas preces var nopietni ietekmēt patērētāju veselību un drošību, kā arī negatīvi ietekmēt vidi.
Plašāka informācija un dati par ziņojumu pieejami šeit.
Informāciju sagatavoja: