Valstu ekonomiskajai attīstībai, dažādiem ekonomiskajiem un tautsaimniecības rādītājiem ir cieša korelācija ar to, cik apjomīgs ir viltoto preču imports. Viltoto preču importam ir cieša saistība ar tādiem rādītājiem kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, transporta infrastruktūras attīstību, izglītību un iedzīvotāju vecumu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) kopīgi veiktais pētījums "Kāpēc valstis importē viltojumus?".
Viltotu preču izplatīšanas tendences nav iepriecinošas - globalizācijai ieņemot arvien lielāku lomu teju visās tautsaimniecības nozarēs un arī pieaugot intelektuālā īpašuma ekonomiskajai nozīmei, paveras plašākas iespējas arī noziedzīgajai pasaulei, tostarp viltotu preču ražotājiem un izplatītājiem. Viltotu preču ražošana un izplatīšana ne tikai negatīvi ietekmē ekonomiku, vidi, cilvēku veselību, labklājību un drošību, bet arī grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tiesiskumam, uzsver pētījuma autori.
Pētījumā izdalīti galvenie faktori, kas cieši korelē ar viltotu preču importa apjomiem:
- Iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms uz vienu iedzīvotāju. Apkopoto datu analīze liecina, ka valstīs ar augstāku IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks viltoto preču importa apjoms un attiecīgi, valstīs, kurās ir fiksēts zemāks IKP uz vienu iedzīvotāju un kurās ir vājāka intelektuālā īpašuma aizsardzība ir ieplūst lielāki viltoto preču apjomi. Pētnieki norāda, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības jomas stiprināšana ir būtiska, lai mazinātu viltoto preču importu.
- Transporta infrastruktūras attīstība, kas vienlīdz ietekmē gan viltoto preču pārvadāšanas iespējas, gan arī oriģinālu preču loģistiku. Tas apliecina pieņēmumu, ka viltotu preču ražotāji un izplatītāji ļaunprātīgi izmanto modernus transporta un loģistikas risinājumus, lai īstenotu savas negodprātīgās darbības.
- Valstīs ar lielāku senioru īpatsvaru ir mazāks viltoto preču apjoms, kas skaidrojams ar cilvēku vecumā virs 65 gadiem iepirkšanās paradumiem - iepirkšanos klātienes veikalos un finansiālajām iespējām, kā arī lielāku izpratni par viltojumu radītajiem draudiem. E-komercijas straujo attīstību izmanto arī negodprātīgi tirgotāji, kuriem šajā vidē ir vieglāk maldināt klientus, pārdodot viņiem viltojumus oriģinālu vietā.
- Viltotu preču izplatību ietekmē arī cilvēku skaits, kuri ikdienā izmanto internetu, proti, tā izmantošanas pieaugums nāk par labu iespējām izplatīt viltotas preces - tās ir vieglāk pieejamas.
- Augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars - cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni ir lielāka izpratne par viltojumu nodarīto kaitējumu. Pētnieki norāda, ka šajā jomā vēl ir nepieciešams veikt detalizētus pētījumus, lai līdz galam saprastu šo korelāciju, jo ir arī pārsteidzoši atklājumi, proti, valstīs ar lielāku augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru ir lielāki viltoto preču importa apjomi, kur viens no skaidrojumiem varētu būt iedzīvotāju prasmes izmantot internetu un pieeja tam.
Vienlaikus pētījuma autori atzīst, ka ir grūti nodalīt preču importu no preču tranzīta, proti, joprojām ir problemātiski noteikt, vai konkrētā valsts ir konstatēto viltoto preču kravas galamērķis vai tikai tranzītvalsts un tās bija paredzēts sūtīt tālāk uz citu valsti. Viens no iemesliem ir kravu īpašnieku apzinātā pavadzīmju nekorekta aizpildīšana, lai šādos gadījumos nevar noteikt kravas galamērķi un piederību. Nereti tiek izmantoti pat vairāki transporta veidi un tranzītvalstī kravas tiek no jauna sapakotas, lai sūtītu tālāk, tādējādi apgrūtinot likumsargu darbu.
Tāpat viltoto preču izplatībai par labu nāk sīkpaku sūtīšanas un saņemšanas iespēju uzlabošanās. Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam vismaz 61% no muitas konfiscētajiem viltojumiem un pirātiskajām precēm bija no sīkpakām.
Apkopojot rezultātus, secināts, ka visvairāk viltojumu nonāk attīstītajās valstīs, un galvenie galamērķi ir ASV, Vācija, Beļģija un Itālija. Atsevišķi izdalot viltojumu importu ar sīkpakām, noskaidrots, ka līdere pasaulē joprojām ir ASV, kam seko Ķīna, Vācija, Japāna, Apvienotā karaliste. Eiropas Savienībā līderes importēto viltojumu ziņā jeb viltojumu galvenie galamērķi ir Vācija, Francija, Itālija, Spānija un Nīderlande. Latvija šajā sarakstā ir trešā no beigām, kas nozīmē, ka tā nav populārs viltoto preču galamērķis, kas skaidrojams gan ar mazo ekonomiku, iedzīvotāju skaitu un citiem faktoriem.
Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta arī tiem viltojumiem, kas var radīt kaitējumu cilvēka veselībai un dzīvībai, piemēram, viltoti pārtikas produkti, rotaļlietas, elektronika, kosmētikas, higiēnas preces un medikamenti:
-
Starp valstīm, kas visvairāk importē viltotu pārtiku ir ASV, Ķīna, Japāna, Vācijas un Nīderlande.
-
Viltotus farmācijas produktus visvairāk importē Argentīna, ASV, Vācija, Beļģija un Šveice.
-
Viltotas kosmētikas importētājas ir ASV, Ķīna, Vācija, Apvienotā karaliste un Japāna.
-
Viltotas rotaļlietas un spēles visvairāk importē ASV, Japāna, Vācija, Apvienotā karaliste un Francija.
-
Viltotu elektronikas preču importa jomā līderes ir Ķīna, ASV, Vācija, Japāna un Koreja.
Apkopotie dati arī atklāj interesantas tendences, piemēram, valstīs, kur ir lielāks oriģinālo preču īpatsvars, vienlaikus ir arī lielāks viltoto preču importa apjoms.
Plašāk ar pētījumu var iepazīties ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: