Šī gada 2. martā aprit 32 gadi, kopš darbību neatkarīgā Latvijā atsāka Patentu valde - valsts iestāde, kuras uzdevums ir reģistrēt rūpnieciskā īpašuma objektus un veicināt iedzīvotāju izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību un stiprināt tā vērtību.
Patentu valdei gan ir vairāk nekā 100 gadu sena vēsture - tā dibināta jau Latvijas Republikas neatkarības pirmajā periodā - 1920. gada 9. februārī, un rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēma darbojās līdz valsts okupācijai 1940. gada 17. jūnijā, Latvijai zaudējot savu valstisko neatkarību, beidza funkcionēt arī rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēma tādā veidā, kādā tā pastāv neatkarīgā valstī.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz Latvijas Augstākās Padomes lēmuma pamata “Par Latvijas Republikas Patentu valdes atjaunošanu” 1992. gada 19. februārī Ministru Padome pieņēma lēmumu “Par Patentu valdes dibināšanu” un 1992. gada 2. martā atjaunotā Patentu valde uzsāka savu darbību.
Tikmēr intelektuālajam īpašumam un tā aizsardzībai ir vēl senāka vēsture un Latvija šajā ziņā nav izņēmums - jau Kurzemes hercoga Jēkaba laikā tik dibinātas tirdzniecības saites ar Eiropas lielvalstīm. Pēc cītīga darba 1643. gada nogalē izdevās noslēgt tirdzniecības līgumu ar Franciju, kas reģistrēts Parīzes Patentu valdē. Šim līgumam gan lielas nozīmes rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā nebija, tāpēc par reālu rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sākumu Latvijas teritorijā var uzskatīt 1920. gada 9. februāri, kad dibināta Patentu valde.
Lai gan Patentu valde darbojās divu cilvēku sastāvā - priekšnieks un sekretāre, vidēji gadā iestāde saņēma ap 350 patentu pieteikumu dažādu izgudrojumu un tehnisku risinājumu aizsardzībai. Lielākā daļa pieteikumu iesniedzēju bija ārvalstnieki. Tā 1926. gadā no 205 izdotiem izgudrojuma patentiem visvairāk saņēma Vācijas pilsoņi (76), tam sekoja Latvijas (57), Zviedrijas (12), Francijas (8), Lielbritānijas (7), kā arī citu valstu pilsoņi.
Interesanti fakti par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības pieteikumiem:
Pirmās preču zīmju un izgudrojumu aizsardzības apliecības Patentu valde izsniedza 1922. gada sākumā. Tās saņēma Rīgas tabakas fabrika “A/S Maikapar” un Andrejs Golvers savam pieteiktajam izgudrojumam “Pārlabojumi par bungusitdzirnavām”.
Pirmie Latvijas patenti piešķirti zemniekam Jānim Prātam par linu galviņu nosukāšanas un nokulšanas mašīnu un Jānim Minussam par izgudroto pārvietojamo istabas krāsni, kurai varēja regulēt gaisa plūsmu.
Starpkaru perioda komerciāli veiksmīgākais latvieša izgudrojums ir Indriķa Pērkoņa radīta ierīce, ar kuras palīdzību, izmantojot parasto šujmašīnu, iespējams šūt grīdsegas. Savu patentēto izgudrojumu un tiesības to izmantot I. Pērkonis 1931. gadā pārdeva slavenajai firmai “Singer”, kas to izmantoja savu šujmašīnu uzlabošanai.
Viens no slavenākajiem izgudrotājiem ir aviomodelists Kārlis Irbītis, kura vadībā līdz 1942. gadam VEF uzbūvēja 33 dažādu veidu lidmašīnas, kas guva panākumus aviācijas sacensībās Francijā, Anglijā, Šveicē, Somijā un Zviedrijā, kā arī veica tiem laikiem iespaidīga attāluma pārlidojumus.
Baltvācu izcelsmes izgudrotājs Valters Caps 20. gadsimta trīsdesmitajos gados samontēja slaveno “Minox” fotokameru, ko tās mazo izmēru dēļ mēdza dēvēt par spiegu kameru, turklāt tā ilgus gadus bija dažādu valstu slepeno dienestu darba instruments. Līdz 1942. gadam VEF saražoja 17 000 fotokameras “Minox” un tās eksportēja uz dažādām pasaules valstīm.
“Radošākie” izgudrojumi:
- Elektriskais blakšu iznīcinātājs ar ietvertu elektrisku ierīci, kura piestiprināma gultai tādā veidā, ka strāva plūst caur gultu un arī caur tur mājojošām blaktīm. Strāva blaktis vai nu nogalina, vai izbiedē, un viņas tūdaļ pamet gultu. Kas notiek ar gulētāju, izgudrojuma pieteikumā nav teikts.
- Uzmavas varžacu aizsardzībai.
- Cepures vēsināmā iekārta – samitrināta švammīte, ko novieto starp hūti un galvu.
- Ierīce precīzai bārdas garuma noteikšanai.
- Automātisks bikšu stilbu uzlocītājs dubļainā laikā.
- Pārlabots un papildināts kilometru skaitītājs pie atsperu ecēšām.
- Elektrisks desu ripiņu skaitītājs viesībās.
- Hidraulisks karstu kartupeļu svērējs.
- Misiņa ripa ar alumīnija kāsi.
Kopš Patentu valdes darbības atjaunošanas 1992. gadā, ir sekojusi aktīva rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomas stiprināšana. Spēkā stājusies virkne ar to saistītu normatīvo aktu, kā arī Patentu valde ir vairāku starptautisko organizāciju sastāvā: 1993. gadā Latvijas Republika pievienojas Konvencijai par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) nodibināšanu, bet 2005. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Patentu organizācijas (EPO) 31. dalībvalsti. Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai, Latvija 2004. gadā automātiski kļuva par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) dalībvalsti.
Līdz 1993. gada sākumam rūpnieciskā īpašuma reģistrāciju regulēja pagaidu normatīvie akti, savukārt Patentu valdes darbības otrais gads sākās ar Patentu likuma un Likuma par preču zīmēm un Dizainparaugu aizsardzības likuma pieņemšanu. Turpmāko gadu laikā šie normatīvie akti gan grozīti, gan arī pieņemti jauni esošo vietā.
Jau 1992. gada 19. martā Patentu valdē iesniegts pirmais patenta pieteikums izgudrojuma aizsardzībai no ārvalsts pieteicēja, bet 27. martā - pirmais preču zīmes reģistrācijas pieteikums no ārvalsts pieteicēja. Bet 1994. gada 5. augustā iesniegts pirmais starptautiskais patentpieteikums.
Kopš darbības atjaunošanas Patentu valdei ir bijuši iecelti 9 direktori vai direktora pienākumu izpildītāji. Pašreizējais direktors – Agris Batalauskis iestādi vada kopš 2022. gada 1. februāra.