Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) aicina iepazīties ar savu jaunāko ziņojumu: “Preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšanas pieaugums 2019. gadā; Patentu pieteikumu skaits ir samazinājies”.

Š.g. 7.decembrī WIPO publicējis preču zīmju un patentu pieteikumu rādītāju ziņojumu, kas kopumā iezīmē sekojošas tendences:

1.  2019. gadā vērojams preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijas pieaugums.

2. Patentu pieteikumu skaits visā pasaulē 2019. gadā nedaudz samazinājies. To varētu būt ietekmējis kopējais pieteikumu skaita samazinājums Ķīnā, kas iepriekš bijusi līdere šajā jomā.

Ziņojumā par iepriekšējo gadu, apkopoti un analizēti intelektuālā īpašuma dati no aptuveni 150 valsts un reģionālajām intelektuālā īpašuma iestādēm.

Šī ziņojuma mērķis ir vecināt politikas veidotāju, uzņēmumu vadītāju, investoru, akadēmiskās izglītības pārstāvju un citu interesentu informētību, lai atvieglotu makro tendenču meklējumus inovāciju un radošuma jomā.

Preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšana ir pieaugusi par 5.9% un 1.3%. Globālo patentu pieteikumu samazinājums ir par 3%. Šāds straujš kritums novērojams pirmo reizi iepriekšējo desmit gadu laikā. Lai gan pieteicēji no Ķīnas kļuvuši kūtrāki, globālo patentu pieteikumu skaits pieauga par 2,3%.

Kā atzina WIPO ģenerāldirektors Darens Tangs (Daren Tang): ”Rūpīga intelektuālā īpašuma rīku izmantošana liecina par augstu inovāciju un radošuma līmeni 2019. gada beigās, brīdī, kad COVID-19 pandēmija uzsāka savu izplatību ”.

Patenti.

Ķīnas Nacionālā intelektuālā īpašuma pārvalde 2019. gadā saņēma 1,4 miljonus patentu pieteikumu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks par ASV saņemto pieteikumu skaitu (621 453). Trešajā vietā ierindojas Japāna (307 969), Dienvidkoreja (218 975) un Eiropas Patentu iestāde (EPO, 181 479). Kopā šīs piecas valstis veido 84,7% no pasaules kopējā patentu pieteikumu skaita.

No šiem skaitļiem var secināt, ka pieaugums par 4,3%, vērojams Dienvidkorejā, EPO par 4,1% un ASV par 4,1%. Ķīnā procentuāli pieteikumu skaits samazinājies par 9,2%, bet Japānā par 1,8 %.

Ķīnā šāds patentu pieteikumu skaita samazinājums vērojams pirmo reizi 24 gadu laikā, jo rezidenti savus patentu piesaka par 10,8% mazāk, kas saistīta ar vispārējo noteikumu maiņu, kuru mērķis bija optimizēt lietojumprogrammu struktūras un uzlabot lietojumprogrammu kvalitāti.

Ievērojamu pieteikumu skaitu ir iesniegušas arī Vācija (67 434), Indija (53 627), Kanāda (36 488), Krievija (35 511) un Austrālija (29 758).

Āzijas reģionā kopējo pieteikumu skaits sastāda 65% no visiem 2019. gadā iesniegtajiem pieteikumiem, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 50,9% 2009. gadā, ko veicinājusi tieši Ķīnas kopējā ekonomikas attīstība un izaugsme. Ziemeļamerikā iesniegto pieteikumu skaits sastāda 20,4% no pasaules kopējā pieteikumu skaita, bet Eiropā - nedaudz vairāk par desmito daļu (11,3%). Kopējais pieteikumu skaits Āfrikā, Latīņamerikā, Karību jūras reģionā un Okeānijā,2019. gadā bija 3,3%.

ASV iedzīvotāji turpina būt vadībā ar 2019. gadā ārvalstīs iesniegtiem patentu pieteikumiem (236 032), otro vietu ieņem Japāna (206 758), tai seko Vācija (104 736), Ķīna (84 279) un Dienvidkoreja (76 824).

Visā pasaulē spēkā esošo patentu skaits kopumā pieauga par 7%, sasniedzot aptuveni 15 miljonus 2019. gadā. Visvairāk spēkā esošo patentu reģistrēts ASV (3,1 miljons), kam seko Ķīna (2,7 miljoni) un Japāna (2,1 miljons). Vairāk nekā puse no visiem ASV spēkā esošajiem patentiem nāk no ārvalstīm, savukārt vietējie pieteikumu iesniedzēji ir aptuveni četras piektdaļas no visiem Japānā spēkā esošajiem patentiem.

Preču zīmes.

2019. gadā visā pasaulē tika iesniegti 11,5 miljoni preču zīmju pieteikumu, tika pieteiktas 15,2 miljonus klases. Pieteikumos norādīto klašu skaits 2019. gadā pieauga par 5,9%.

Ķīnas preču zīmju pieteikumu skaits bija aptuveni 7,8 miljoni; otro vietu ieņem ASV (672 681) un Japāna (546 244); Irāna (454 925) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO; 407 712).

Starp 20 labākajām pieteicējām laika posmā no 2018. līdz 2019. gadam bija Brazīlija (+ 22,3%), Vjetnama (+ 19,3%), Irānas (+ 18,4%), Krievijas (+ 16,5%) un Turcija (+ 15,5%).

Āzijas reģionā tika reģistrētas 70,6% preču zīmes, salīdzinot ar 38,7% 2009. gadā. Eiropā vērojams reģistrācijas kritums no 36% 2009. gadā līdz 15,4% 2019. gadā, Ziemeļamerikā reģistrāciju skaits sastāda 5, 7 %, Āfrikas, Latīņamerikas, Karību jūras reģionā un Okeānijā, 2019. gadā tik reģistrētas 8,3% preču zīmes.

Kopumā, aptuveni 58,2 miljoni preču zīmju tika reģistrētas 2019. gadā, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2018. gadā, Ķīna joprojām ir līdere ar 25,2 miljoniem, ASV ar 2,8 miljoniem un Indija ar 2 miljoniem.

Dizainparaugi.

2019.gadā tika iesniegti aptuveni 1,04 dizainparaugu pieteikumi, kas sastāda 1,36 miljonus dizainparaugu, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ķīnā tika iesniegti 711 617 dizainparaugi, kas sastāda 52,3% no pasaules kopējā skaita. Otro vietu ieņem EUIPO ar 113 319 dizainparaugiem un Dienvidkoreja ar 69 360 dizainparaugiem, ASV ar 49 848 dizainparaugiem un Turcijas ar 46 202 dizainparaugiem.

Starp 20 labākajām pieteicējām bija Krievija (+ 22%), Irāna (+ 19,3%) un Austrālija (+ 10,3%).

Āzija kopumā veidoja 68,4% no visiem dizainparaugu pieteikumiem, Eiropa (4,3% un Ziemeļamerika (4,2%). Kopējais Āfrikas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona un Okeānijas pieteikumu īpatsvars 2019. gadā bija 3,1%.

Dizainparaugu pieteikumi, kas saistīti ar mēbeļu ražošanu, veidoja 9,4%, pieteikumi apģērbu industrijā bija 8,1%, iesaiņojumu un konteineru jomas pieteikumi sastādīja 7,3%.

Kopumā visā pasaulē spēkā esošo dizainparaugu reģistrāciju skaits pieauga par 7,3% un sasniedza aptuveni 4,1 miljonu. Visvairāk reģistrēto dizainparaugu bija Ķīnā (1,8 miljoni), Dienvidkorejā (358 803), ASV (357 959) un Japānā (261 669).

Jaunas augu šķirnes.

Ķīna ierindojas pirmajā vietā ar 7 834 augu šķirņu pieteikumiem, kas ir par 36% vairāk nekā 2018. gadā un veido vairāk nekā vienu trešdaļu visā pasaulē iesniegto augu šķirņu pieteikumiem. Eiropas Savienības Kopienas Augu šķirņu birojā (CPVO) tik iesniegti 3525 pieteikumi un ASV 1590 pieteikumi, Ukrainā 1238 pieteikumi, bet Japānā 822. Pieteikumu pieaugums vērojams Ķīnā (+ 36%) un Ukrainā (+ 1,1%), savukārt pieteikumu skaita samazinājums vērojams Japānā (–6,6%), ASV (–1,2%) un CPVO (–0,8%).

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2019. gadā visā pasaulē bija spēkā aptuveni 55 800 reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Vācijā spēkā esošas un reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 2019. gadā bija14 289, Ķīnā 7834, Ungārijā 6494 un Čehijā 6071.

Spēkā esošas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz “vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem”, sastādīja aptuveni 56,6% no 2019. gada pasaules reģistrētajām zīmēm, lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti  sastādīja 34,2% un rokdarbi 3,5%.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir zīmes, ko lieto produktiem, kuriem ir īpaša ģeogrāfiska izcelsme un kam piemīt īpašības vai reputācija, kas saistīta ar šo izcelsmi, piemēram, siers Gruyère vai stiprais alkoholiskais dzēriens Tekila.

Izdevējdarbības nozare.

Ieņēmumi no 21 valsts tirdzniecības un izglītības nozares izdevējdarbības nozarē 2019. gadā sasniedza 67,3 miljardus ASV dolāru. Vislielākie ieņēmumi no izdevējdarbības bija ASV (23,5 miljards), Japāna (16,1 miljards), Dienvidkoreja (6,2 miljards), Vācija (5,6 miljards),Lielbritānija (5,4 miljards) un Francija (3 miljards).

Tirdzniecība tiešsaistē veidoja vairāk nekā pusi no kopējiem tirdzniecības nozares ieņēmumiem Zviedrijā (50,1%) un Lielbritānijā (55,2%). Arī ASV (43,5%) un Turcijā (22%) lielu daļu no kopējiem tirdzniecības sektora ieņēmumiem veidoja tiešsaistes tirdzniecība.

2019. gadā Lielbritāniijā tika publicēti 202 000 ar tirdzniecību un izglītības nozari saistīti nosaukumi. Otro vietu ieņem Krievija (115 171), Francija (107 143), Itālija (100 266) un Spānija (95 849).

Kopumā visā pasaulē spēkā esošo dizainparaugu reģistrāciju skaits pieauga par 7,3% un sasniedza aptuveni 4,1 miljonu. Visvairāk reģistrēto reģistrāciju bija Ķīnā (1,8 miljoni), kam sekoja Korejas Republika (358 803), ASV (357 959) un Japāna (261 669).

Plašāka informācija pieejama šeit>>

Informāciju sagatavoja:

Lelde Saulīte - Rozīte

 Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra

 Informācijas pakalpojumu nodaļas

 Projektu vadītāja - konsultante

 Tālr.: +371 67220113

 E-pasts: lelde.saulite-rozite@lrpv.gov.lv