Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) ir publicējusi jaunāko Pasaules inovāciju indeksu, un Latvija tajā ierindojas 42. vietā, kas ir noteikts, ņemot vērā vairākus rādītājus un salīdzinot tos ar citu valstu sniegumu tajos. Lai noteiktu Latvijas vietu Pasaules inovāciju indeksā, ir ņemti vērā rādītāji uzņēmējdarbības un tirgus vides, izglītības, infrastruktūras, izglītības un zinātnes, kā arī radošuma ietekmes uz biznesu rādītāji.
Latvija, salīdzinājumā ar 2023. gada indeksu, savas pozīcijas ir zaudējusi par 4 vietām, tomēr kopumā aizvadītā gada laikā inovāciju nozarē ir novērota tempu palēnināšanās.
Šajā gadā indeksa nosaukums ir "Sociālās uzņēmējdarbības solījumu atgūšana", un eksperti ir īpaši pievērsušies saiknes pētīšanai starp inovācijām un sociālajiem uzņēmumiem, kā arī to ietekmi uz procesiem pasaulē.
Pēc straujā pieauguma laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam, 2023. gadā zinātnisko publikāciju skaits, riska kapitāla ieguldījumi un starptautisko patentu pieteikumu iesniegumi piedzīvoja lejupslīdi, kā arī palēninājās izdevumu skaits pētniecībā un attīstībā.
Starptautisko patentu pieteikumu skaits 2023. gadā samazinājās par 1,8%, kas ir pirmais šāds kritums kopš 2009. gada. Riska kapitāla un zinātnisko publikāciju apjoms ir krasi samazinājies līdz līmenim pirms pandēmijas, īpaši izteikti ietekmējot jaunattīstības reģionus, piemēram, Latīņameriku un Āfriku.
Atsaucoties uz pasliktināto klimatu riskanta finansējuma iegūšanai, riska kapitāla ieguldījumu vērtība ir ievērojami samazinājusies no ārkārtīgi augstā līmeņa 2021. gadā – par 36 % 2022. gadā un vēl par 39 % 2023. gadā. Riska kapitāla darījumu skaits arī ir samazinājies – 2023. gadā piedzīvots 9,5 % kritums.
Latvijā institucionālā vide novērtēta ar 69,7 punktiem, ierindojot Latviju 36 vietā, uzņēmumu darbības stabilitātei piešķirti 77,3 punkti, savukārt pati uzņēmējdarbības vide ar 32,7 punktiem ierindojas vien 94. vietā, savukārt valdības efektivitātei piešķirts 62,1 punkts, bet politiskajai stabilitātei uzņēmējdarbības īstenošanai - vien 23,1 punkts, tādējādi ierindojot Latviju 118.vietā.
Zināšanu un tehnoloģiju ražošanā pēc reģistrētajiem patentiem Latvija ierindota 36.vietā, augsto tehnoloģiju ražošanā tā ieņem 79.vietu, un šie rādītāji indeksā ir atzīti par vājiem, savukārt kā stiprā puse ir atzīts darbaspēka produktivitātes pieaugums (par 1,8 punktiem), ar ko Latvija ierindojas 32. vietā. Radošajā jomā nemateriālie aktīvi ir novērtēti ar 17,2 punktiem (84. vieta), pēc preču zīmju reģistrācijas aktivitātes Latvija ierindojas 46. vietā, bet pēc dizainparaugu reģistrācijas - 39. vietā. Savukārt augsti rādītāji Latvijai it radošo preču un pakalpojumu jomā, kur Latvija kopumā ierindojas 5. vietā.
Igaunija indeksā ieņem 16. vietu, bet Lietuva - 35. vietu.
Vērtējums pa pasaules reģioniem
Eiropa
Eiropā joprojām ir visvairāk inovāciju līderu starp 25 labākajām valstīm – kopā 15, no kurām septiņas ir starp pirmajām desmit. No 39 Eiropas ekonomikām, kas iekļautas ziņojumā, tikai deviņas ir pakāpušās reitingā (par 10 mazāk nekā pagājušajā gadā): proti, Austrija (17. vieta), Īrija (19. vieta), Luksemburga (20. vieta), Spānija (28. vieta), Čehija (30. vieta), Polija (40. vieta), Horvātija (43. vieta), Serbija (52. vieta) un Melnkalne (65. vieta).
No valstīm, kas uzlabojušas savus rādītājus, Austrija izceļas ar vietējās rūpniecības daudzveidību, ražošanas un eksporta sarežģītību, pētniecības un attīstības izdevumiem un kopīgām publiskā sektora un industrijas publikācijām. Īrija, pateicoties spēcīgajai ārvalstu uzņēmumu klātbūtnei IKT jomā, ir līdere IKT pakalpojumu eksportā un intelektuālā īpašuma maksājumos, kā arī ierindojas trešajā vietā nemateriālo aktīvu intensitātes ziņā. Spānija uzrāda labus rezultātus programmatūras izdevumos, rūpnieciskajos dizainos un globālo uzņēmumu ieguldījumos pētniecībā un attīstībā.
Ziemeļamerika
Ziemeļamerikā līdere ir ASV, kas kopējā rangā saglabā 3. vietu. Visaugstākie rezultāti ASV ir tādos rādītājos kā globālie investori uzņēmumu pētniecībā un attīstībā, "vienradžu" uzņēmumu vērtējums, nemateriālo aktīvu intensitāte, universitāšu kvalitāte, zinātnisko publikāciju ietekme, izdevumi programmatūrai un ienākumi no intelektuālā īpašuma.
Tikmēr Kanāda kopējā indeksā ir 14. vietā, kas ir labākais rezultāts kopš 2014. gada. Šī valsts uz citu fona izceļas ar riska kapitāla piesaisti un stratēģiskajām aliansēm, kā arī ieņem vietu desmitniekā universitāšu un rūpniecības sadarbībā pētniecības un attīstības jomā, pētnieku darbā privātajā sektorā un maksājumos par intelektuālo īpašumu.
Dienvidaustrumu Āzija, Austrumāzija un Okeānija
Pasaules inovāciju līderu vidū ir septiņas Dienvidaustrumu Āzijas, Austrumāzijas un Okeānijas (SEAO) ekonomikas, kas savas pozīcijas ir uzlabojušas par divām vietām: - Singapūra (4. vieta), Koreja (6. vieta), Ķīna (11. vieta), Japāna (13. vieta), Honkonga (18. vieta), Austrālija (23. vieta) un Jaunzēlande (25. vieta).
SEAO reģiona 11 ekonomikas (no 17 aptvertajām) šogad uzlabojušas savus rādītājus, no kurām Indonēzija (54. vieta) ir guvusi lielāko progresu un iekļuvusi starp pirmajām 60 valstīm. Indonēzija izceļas ar universitāšu un industrijas sadarbību pētniecībā, politisko stabilitāti uzņēmējdarbības veikšanai un nemateriālo aktīvu intensitāti. Filipīnas izceļas ar tirdzniecību saistītajiem rādītājiem, tostarp augsto tehnoloģiju eksportu (1. vieta pasaulē), augsto tehnoloģiju importu, radošo preču eksportu un IKT pakalpojumu eksportu. Tās ir guvušas arī progresu nemateriālo aktīvu jomā, pateicoties spēcīgajai globālo zīmolu vērtībai un uzņēmumu nemateriālo aktīvu intensitātei.
Centrālā un Dienvidāzija
Centrālajā un Dienvidāzijā Indija (39. vieta) ir saglabājusi savas līderpozīcijas, pakāpjoties par vienu vietu. Irāna (64. vieta, samazinoties par divām vietām) ir otrajā vietā, tai seko Kazahstāna (78. vieta), bet Uzbekistāna (83. vieta) saglabā 4. pozīciju reģionā.
Indija vienlaikus arī ir līdere zemāku vidējo ienākumu grupā. Tā 14 gadus pēc kārtas pārspēj inovāciju jomā. Indijas stiprās puses ir tādi galvenie rādītāji kā IKT pakalpojumu eksports (1. vieta pasaulē), saņemtais riska kapitāls un nemateriālo aktīvu intensitāte. Indijas vienradžu uzņēmumi nodrošina valstij arī 8. vietu pasaulē.
Ziemeļāfrika un Rietumāzija
Izraēla (15. vieta), Kipra (27. vieta), Apvienotie Arābu Emirāti (32. vieta) un Turcija (37. vieta) ir līderes inovāciju reitingā Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas reģionā
Neskatoties uz to, ka Irāna ir pakāpusies par vienu pozīciju uz leju, tā joprojām ir vadībā vairākos svarīgos inovāciju rādītājos, tostarp ir 1. vietā pasaulē pēc izdevumiem pētniecībai un attīstībai, saņemtā riska kapitāla, IKT pakalpojumu eksporta un vienradžu vērtības.
Turcija turpina progresēt, pakāpjoties rangā par divām vietām. Tā arī ieņem 3. vietu starp augstāku vidējo ienākumu grupām. Turcija izceļas dažādās jomās: tā ir 1. vietā pasaulē preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšanas jomā, kā arī 9. vietā pēc nemateriālo aktīvu intensitātes – visi šie rādītāji ir uzlabojušies 2023. gada laikā.
Saūda Arābija (47. vieta) un Katara (49. vieta) katra pakāpusies par vienu vietu, nostiprinot savas pozīcijas pirmajā piecdesmitniekā. Gruzija pakāpusies uz 57. vietu, tai seko Armēnija (63. vieta) un Maroka (66. vieta). Maroka ieņem 1. vietu pasaulē dizainparaugu reģistrēšanas jomā un ir starp 30 labākajām izglītības izdevumu, nemateriālo aktīvu intensitātes, bruto kapitāla veidošanas, augsto tehnoloģiju ražošanas un preču zīmju rādītājos.
Latīņamerika un Karību reģions
Latīņamerikā un Karību reģionā reģiona top 3 paliek nemainīgs: Brazīlija (50. vieta) saglabā vadošo pozīciju, tai seko Čīle (51. vieta) un Meksika (56. vieta). Čīle un Meksika ir uzlabojušas savas pozīcijas attiecīgi par vienu un divām vietām.
Čīle ieņem augstākās pozīcijas terciārajā jeb trešās pakāpes izglītībā, tirgus kapitalizācijā un ārvalstu tiešo investīciju ieplūdē. Meksika izceļas ar tirdzniecības un augsto tehnoloģiju rādītājiem, tostarp radošo preču eksportu, augsto tehnoloģiju eksportu, importu un ražošanu.
Subsahāras Āfrika
Subsahāras Āfrikas reģiona līdere ir Maurīcija (55. vieta), tai seko Dienvidāfrika (69. vieta), Botsvāna (87. vieta), Kaboverde (90. vieta) un Senegāla (92. vieta).
Maurīcija ir līdere pasaulē saņemtajā riska kapitālā (1. vieta) un ieņem 2. vietu riska kapitāla investoru ziņā. Kaboverde ieņem 1. vietu bruto kapitāla veidošanā, bet Dienvidāfrika izceļas IKT pakalpojumu importā un globālajā zīmolu vērtībā. Senegāla izceļas ar bruto kapitāla veidošanu, vienradžu vērtēšanu, mikrokredītu iestāžu aizdevumiem, ārvalstu tiešo investīciju ieplūdēm un saņemto riska kapitālu.
Kenija pakāpjas par 4 vietām un labi darbojas riska kapitāla saņēmēju, lietderības modeļu, IKT pakalpojumu eksporta un darbaspēka ražīguma pieauguma jomās. Madagaskara (110. vieta) uzlabo savu sniegumu rūpniecisko dizainu un preču zīmju jomās.
Ar pilnu ziņojumu var iepazīties Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas tīmekļvietnē ŠEIT.
Informāciju sagatavoja