Eiropas Patentu iestāde (EPO) ir publicējusi jaunāko pētījumu, kas izgaismo attīstības tempus jauno tehnoloģiju izstrādē vēža diagnosticēšanai un apkarošanai, uzsverot jaunuzņēmumu ieguldījumu nozīmi onkoloģijas ārstēšanā. Pētījums “Jaunas robežas onkoloģijā: attīstoša inovāciju ekosistēma” sniedz ieskatu daudzsološajās tehnoloģijās un analizē reģionālās, institucionālās un nozares atšķirības.
Pētījums aplūko jaunuzņēmumu lomu onkoloģijas tehnoloģiju izstrādē, kā arī universitāšu, slimnīcu un publisko pētniecības organizāciju devumu. Tajā tiek analizētas atšķirības starp Eiropu un ASV jaunuzņēmumu attīstībā.
Lai gan Eiropa izceļas ar lielāko onkoloģijas jaunuzņēmumu skaitu, tā tomēr nespēj konkurēt ar ASV un Ķīnu patentu pieteikumu skaita ziņā strauji augošajās inovāciju jomās onkoloģijā.
Analizējot 28 onkoloģijas tehnoloģiju jomas, konstatētas būtiskas atšķirības gan izaugsmes tempos, gan starptautisko patentu saimju (IPF) skaitā. Laikā no 2015. līdz 2021. gadam visstraujāk attīstījās šādas tehnoloģijas:
-
Šūnu imūnterapija
-
Gēnu terapija
-
Attēlu analīze
-
Šķidrās biopsijas
-
Veselības aprūpes informātika
Papildus šīm minētajām tehnoloģijām tiek attīstītas arī alternatīvas ārstēšanas un profilakses metodes, piemēram, ekstrakti no augiem un dzīvnieku audiem.
ASV dominē onkoloģijas inovācijās
Lielākā daļa onkoloģijas inovāciju patentu pieteikumu tiek iesniegti ASV, kur pieteikumu īpatsvars saglabājas stabilā 43% līmenī. Tikmēr Eiropas Savienības 27 (ES27) valstīs šī daļa ir samazinājusies no 18,7% (2010.–2012.) līdz 12,4% (2019.–2021.), neraugoties uz kopējo onkoloģijas patentu pieaugumu.
Ķīna demonstrē visstraujāko patentēšanas izaugsmi, īpaši privātajā sektorā, kur uzņēmumi pārspēj universitāšu un slimnīcu radīto patentu skaita pieaugumu. Laikā no 2015. līdz 2021. gadam Ķīnas onkoloģijas tehnoloģiju IPF skaits ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes.
Eiropa joprojām ir nozīmīgs spēlētājs, un ES pieteicēji šajā periodā iesniedza vairāk nekā 17 800 IPF, bet citi EPO dalībvalstu pieteicēji – vēl 7 500, kopumā veidojot 23,9% no visiem vēža inovāciju patentiem (2010.–2021. gadu periodā). Taču, neraugoties uz absolūtā pieteikumu skaita pieaugumu, ES pieteicējiem pēc 2015. gada radās grūtības saglabāt tirgus daļu visās strauji augošajās vēža tehnoloģiju nozarēs.
Lielākais tirgus daļas kritums ES pieteicējiem bija šūnu imūnterapijas jomā (-6,2%), bet mazākie samazinājumi novēroti veselības aprūpes informātikas un nekodējošo nukleīnskābju jomās (-4%). Tikmēr ASV pieteicēji saglabāja vai pat palielināja savas tirgus daļas lielākajā daļā augošās inovāciju jomu, savukārt Ķīnas pieteicēji būtiski palielināja savas pozīcijas visās vēža tehnoloģiju nozarēs.
Eiropas jaunuzņēmumi – spēcīgāki agrīnās fāzēs
EPO dalībvalstīs ir reģistrēti gandrīz 1500 onkoloģijas jaunuzņēmumu, bet ASV – 1325. Eiropas jaunuzņēmumu darbība galvenokārt ir koncentrēta agrīnās izaugsmes stadijās. Apvienotajā Karalistē ir 290 uzņēmumi, Francijā – 246, bet Vācijā – 208.
Lielākā daļa Eiropas jaunuzņēmumu atrodas sākotnējās izaugsmes stadijās – 41,6% ir uzņēmuma agrīnās izaugsmes fāzē, bet 34,7% joprojām ir sākuma stadijā. Tikmēr ASV uzņēmumi daudz veiksmīgāk pāriet uz vēlīno izaugsmes posmu – šajā fāzē nonākuši gandrīz 40% ASV jaunuzņēmumu, salīdzinot ar tikai 24% ES un 27% citās EPO dalībvalstīs reģistrēto jaunuzņēmumu.
Universitātēm un pētniecības institūcijām liela nozīme pretvēža tehnoloģiju patentēšanā
Universitātes, slimnīcas un publiskās pētniecības organizācijas ir neatņemams onkoloģijas inovāciju virzītājspēks. Tās iesaistītas gandrīz pusē no ES27 reģiona IPF, gan tieši reģistrējot patentus, gan sadarbojoties ar privāto sektoru.
ASV pētniecības sektora institūcijas ir saglabājušas augstu vēža tehnoloģiju IPF īpatsvaru, sasniedzot maksimumu 44,7% laikā no 2016. līdz 2018. gadam. Tomēr 2019.–2021. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 40,2%, jo ASV uzņēmumi sāka paplašināt savus patentu portfeļus straujāk nekā pētniecības institūcijas, īpaši augošās tehnoloģiju jomās.
Līdzīga tendence novērota arī ES – pētniecības institūcijas palielināja savu daļu no 31% (2010.–2012.) līdz maksimumam 35,5% (2016.–2018.), bet pēc tam piedzīvoja nelielu kritumu līdz 34,5% (2019.–2021.). To ieguldījums atsevišķās tehnoloģiju jomās lielā mērā atbilda ES uzņēmumu tendencēm, atspoguļojot ciešu sadarbību starp publisko un privāto sektoru.
Savukārt Ķīnas pētniecības institūcijas piedzīvoja strauju kritumu – to daļa vēža tehnoloģiju IPF samazinājās no 38,9% (2010.–2012.) līdz tikai 25,6% (2019.–2021.), jo uzņēmumi kļuva par dominējošo spēku Ķīnas patentēšanas pieaugumā gandrīz visās vēža tehnoloģiju jomās.
Lai veicinātu piekļuvi tehniskajai informācijai, EPO piedāvā publiski pieejamu patentu datubāzi Espacenet. Šajā resursā ir pieejamas meklēšanas stratēģijas 130 tehnoloģiju jomās, aptverot vēža diagnostiku, informātiku, terapijas un pēcaprūpi. Tas zinātniekiem un pētniekiem atvieglo piekļuvi jaunākajām inovācijām, tādējādi veicinot progresu cīņā pret vēzi.
Ar pilnu pētījumu var iepazīties EPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: