Viens no Eiropas Savienības (ES) aktuālajiem jautājumiem pēdējos gados ir bijusi dzimumu līdztiesība, tostarp attiecībā arī uz nodarbinātību dažādās nozarēs un atalgojuma atšķirības izlīdzināšanu starp sievietēm un vīriešiem. Izņēmums nav arī intelektuālā īpašuma joma, kur šīs atšķirības ir jo īpaši izteiktas. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2023. gadu ir veltījis sievietēm dizainerēm - intelektuālā īpašuma radītājām. Lai gan jaunākā pētījuma dati uzrāda salīdzinoši mazu sieviešu - dizaineru īpatsvaru, Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm.
Atzīmējot Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, EUIPO trešdien, 26. aprīlī, ir publiskojis pētījumu, kurā analizēta sieviešu pārstāvība intelektuālā īpašuma un dizaina nozarē 2021. gadā. Šajā pētījumā arī apskatītas atšķirības starp atalgojumu, ko saņem vīrieši un sievietes - intelektuālā īpašuma radītāji. Pirmo reizi arīdzan izmantota detalizēta informācija par reģistrētajiem Kopienas dizainparaugiem (Dizainparaugu aizsardzība ar tiesisku spēku visā ES teritorijā), lai analizētu sieviešu līdzdalību Kopienas dizainparaugu veidošanā un sieviešu reģistrēto dizainparaugu raksturīpašības.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 2021. gadā vien 23,7% no dizaineriem bija sievietes, turklāt vidējais īpatsvara pieaugums gadā šajā nozarē laika periodā no 2011. gada līdz 2021. gadam ir bijis tikai 5%. Savukārt sieviešu īpatsvars Kopienas dizainparaugu reģistrēšanā ir bijis vēl mazāks - vismaz vienas sievietes pārstāvniecība fiksēta 2,5% reģistrācijas gadījumu. Ievērojami labākus rezultātus uzrāda Latvija - kopējais sieviešu - dizaineru īpatsvars 2021. gadā bija 33%, savukārt starp reģistrētajiem Kopienas dizainparaugiem 39% ir tādi, kur vismaz viena no dizainerēm ir bijusi sieviete. Latvija šajos rādītājos ir arī labākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija, kur sieviešu īpatsvars intelektuālā īpašuma un dizaina jomā ir attiecīgi 28,2% un 29,5%.
Vienlaikus Latvijā ir ievērojama atšķirība atalgojuma ziņā starp sievietēm un vīriešiem dizaina nozarē - sievietes saņem vidēji par 18,9% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Tikmēr vidēji ES šis rādītājs ir par 8% mazāks atalgojums, Lietuvā sievietes dizaineres saņem vidēji par 12,1% mazāku atalgojumu, bet Igaunijā - vidēji par 15% mazāk.
Arī dizaina nozarē, līdzīgi, kā virknē citu nozaru, ir vērojama dzimumu segregācija, proti, ir novirzieni, kur ir lielāka vīriešu pārstāvniecība un salīdzinoši maz sieviešu, un otrādi. Piemēram, lielāks vīriešu īpatsvars ES kopumā ir tādās jomās kā elektrotehnoloģijas, inženierija, arhitektūra un programmēšana. Visbiežāk sievietes radījušas produktus farmācijā, kosmētikā, tekstila nozarē. Latvijā lielākais sieviešu īpatsvars ir arhitektūrā - 68,8%.
Salīdzinot ES valstu rādītājus ar citām pasaules valstīm, secināts, ka labāka situācija ar sieviešu pārstāvniecību dizainā ir Dienvidkorejā, kur aptuveni pusi no dizainparaugiem radījušas sievietes, savukārt Ķīnā un ASV šis īpatsvars ir aptuveni 40%.
Plašāka informācija par pētījumu pieejama ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: