Latvijā kopš 1995. gada ir novērojams pozitīvs investīciju pieaugums nemateriālajos aktīvos, turklāt tā ir starp tām pasaules valstīm, kur šāds pieaugums bijis viens no lielākajiem pēc Covid-19 pandēmijas. Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) savā pirmajā ziņojumā par nemateriālo ieguldījumu tendencēm pasaulē "World intangible investment highligts" norāda, ka investīcijas nemateriālos aktīvos, piemēram, zīmolos, dizainā, datos un programmatūra pēdējo 15 gadu laikā ir augusi trīs reizes ātrāk nekā ieguldījumi fiziskajos aktīvos.
Pārskatā ir ietvertas 26 valstis, tostarp Latvija, un šīs valstis kopumā sedz vairāk nekā pusi no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma.
Ziņojuma autori secina, ka nemateriālie aktīvi kļūst arvien svarīgāks inovāciju un ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks globalizācijas apstākļos, un finansiālajā izteiksmē kopējais investīciju apjoms nemateriālajos aktīvos 2023. gadā sasniedza 6,9 triljonus ASV dolāru, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz to ieguldījumu apjomu, kāds tas bija 1995. gadā.
Starp tām ekonomikām, kurās laika posmā no 2013. līdz 2023. gadam reģistrēts visstraujākais investīciju pieaugums nemateriālajos aktīvos, ir ekonomikas ar salīdzinoši zemāku nemateriālo ieguldījumu intensitāti (kā daļa no IKP), piemēram, Lietuva (pieaugums par 9%) un Horvātija (6,5%), kā arī valstis, kurām ir salīdzinoši augstāka nemateriālo ieguldījumu intensitāte, piemēram, Luksemburga (pieaugums par 7,8%) un Igaunija (7,2%). Tikmēr vislielākais investīciju apjoms attiecībā pret IKP 2023. gadā bija Zviedrijā (17,5%), ASV (16,8%) un Francijā (16,4%).
Savukārt Latvija starp izlasē iekļautajām valstīm ierindojas 16. vietā ar 9,27% investīciju apjomu attiecībā pret IKP, kas ir vairāk kā tādās valstīs kā Portugāle, Itālija, Polija un Spānija.
Tāpat par nemateriālo investīciju relatīvo noturību liecina izmaiņas nemateriālo investīciju IKP daļās pirms un pēc COVID-19 krīzes. Luksemburga, Francija un Zviedrija bija valstis, kurās starp abiem periodiem bija vērojams lielākais nemateriālo ieguldījumu īpatsvars IKP. Latvija ar 1,4% pieaugumu ierindojas ceturtajā vietā starp 26 izlases valstīm. Vienlaikus bija valstis, kur Covid-19 krīzes ietekmē samazinājās investīciju apjoms nemateriālajos aktīvos, piemēram, Horvātijā, Slovēnijā un Slovākijā.
Galvenie secinājumi:
-
Investīcijas nemateriālajos aktīvos ir uzrādījušas lielāku noturību ekonomiskās lejupslīdes epizodēs, salīdzinājumā ar investīcijām materiālajos aktīvos.
-
Nemateriālo ieguldījumu noturība (attiecībā pret materiālajiem ieguldījumiem) ir arī ievērojama, ņemot vērā neseno procentu likmju pieauguma periodu un inovāciju finansēšanas lejupslīdi, kas ir ietekmējis riska kapitālu, kas savukārt ir svarīgs nemateriālo aktīvu finansēšanas avots.
-
ASV, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste ir galvenie nemateriālo ieguldījumu investori.
-
Ievērojama izaugsme ir vērojama jaunattīstības ekonomikās, piemēram Indija ir uzrādījusi straujāko nemateriālo ieguldījumu pieaugumu laika periodā no 2011. līdz 2020. gadam.
-
Vadošie nemateriālo aktīvu veidi ir programmatūra, dati un zīmoli.
Mūsdienu ekonomikā vērtīgākie uzņēmumi, kas aptver augsto tehnoloģiju, farmācijas, automobiļu un finanšu pakalpojumu nozares, savu konkurētspēju un tirgus vērtību iegūst no nemateriālajiem, nevis fiziskajiem, proti, "taustāmajiem" kapitāliem. Nemateriālie aktīvi ietver pētniecību un attīstību, zināšanas, programmatūru un datus, dizainu, zīmolus un reputāciju, organizatorisko vai piegādes ķēdes ekspertīzi un augstākās klases prasmes - tie visi ir aktīvi, kas rodas no intelektuālā īpašuma vai mijiedarbojas ar to kādā veidā. Neskatoties uz to nemateriālo raksturu, šādi aktīvi spēj radīt milzīgu vērtību uzņēmumiem, ekonomikai, sabiedrībai un indivīdiem.
Investīcijas nemateriālajos aktīvos ļauj uzņēmumiem palielināt savu konkurētspēju, veicināt inovācijas un izaugsmi, piesaistīt augstas klases talantus, veidot klientu lojalitāti un nodrošināt tirgus panākumus. Nemateriālie aktīvi, lai arī nav uzreiz pamanāmi, būtiski ietekmē ikviena indivīda ikdienas dzīvi, veicinot labākas ekonomiskās perspektīvas, radot labāk apmaksātas darbavietas, uzlabojot produktu kvalitāti un inovācijas, kā arī nodrošinot uzticamākus produktus.
Ar visu ziņojumu var iepazīties ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: