Septembra nogalē Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) iepazīstināja sabiedrību ar jauno 2022. gada Globālā inovāciju indeksa (GII) 15. izdevumu. GII 2022 izseko globālās inovāciju tendences, ņemot vērā COVID-19 pandēmijas ietekmi, karu Ukrainā, palēninātu ekonomiskās produktivitātes pieaugumu un citus būtiskus izaicinājumus. Izdevums atklāj radošākās pasaules ekonomikas, kā arī apkopo 132 pasaules ekonomiku inovācijas rādītājus, izceļot to stiprās un vājās puses.
Šogad izdevuma pamattēma – kā pārvarēt stagnāciju, kas saistīta ar zemu produktivitātes pieaugumu un sākt jaunu inovāciju spurtu, kas balstīts jaunās tehnoloģijās un zinātnes atklājumos!
Jaunākajā Globālajā inovāciju indeksā līdere jau divpadsmito gadu ir Šveice, tai seko ASV, Zviedrija, Lielbritānija un Nīderlande. Latvija globālajā inovāciju reitingā ierindojas 41.vietā. No Baltijas valstīm visaugstāk novērtēta Igaunija – 18. vieta, kur izceltas inovācijas IT jomā. Lietuvai šajā apkopojumā 39. vieta.
“Šī gada GII pasaules ekonomikas inovatīvās nozares atrodas krustcelēs. No vienas puses, turpina pieaugt investīcijas zinātnē un inovācijās. Starptautiskie patentu pieteikumi, izdevumi pētniecībai un attīstībai, zinātniskās publikācijas un citi galvenie inovāciju rādītāji arī uzrādīja nepārtrauktu izaugsmi. No otras puses, pandēmijai atkāpjoties, nopietnas bažas rada enerģētikas, tirdzniecības un ģeopolitiskie satricinājumi. Un šādā situācija inovāciju loma ir svarīgāka nekā iepriekš. Tāpēc šī gada GII tēma ir uz inovācijām balstītas izaugsmes nākotne,” atklājot jauno inovāciju indeksa izdevumu teica WIPO ģenerāldirektors Darens Tangs.
Izdevumā secināts, ka pretēji pesimistiskām prognozēm, investīcijas inovācijās 2021. gadā piedzīvoja uzplaukumu. Investīcijas globālajā pētniecībā pat pārsniedza vēsturiski augstāko 6,1% pieaugumu, kāds bija pirms pandēmijas 2019. gadā.
Jaunais izdevums meklē arī atbildes uz jautājumu - kāda ir inovāciju virzītas izaugsmes nākotne? Ir pesimisti, kuri prognozē stagnāciju, jo jauninājumu iespējas ir teju izsmeltas. Bet ir arī optimisti, kuri prognozē jaunu ekonomisko un sociālo laikmetu, kurā jauns inovāciju izrāviens veicina produktivitātes pieaugumu.
Optimistiskajā scenārijā cerības liktas uz digitālajām inovācijām, kura pamatā ir mākslīgais intelekts un automatizācija. Tā sauktām dziļās zinātnes (deep science) inovācijām, kas balstītas uz sasniegumiem biotehnoloģijās, nanotehnoloģijās, jaunos materiālos, kas virza attīstību četrās sabiedrībai ļoti svarīgās jomās - veselība, pārtika, vide un mobilitāte.
Lielākais inovācijas līderu skaits globālajā konkurencē joprojām ir Eiropā. To nodrošinājusi arī tradicionāli stabilā inovāciju izaugsme Latvijā. Igaunija, straujo kāpumu reitinga tabulā panākusi, pateicoties veiksmīgiem riska kapitāla darījumiem, augstiem e-līdzdalības rādītājiem un reģiona līderes lomai tirgus izsmalcinātības ziņā.
Taču viens no būtiskiem izaicinājumiem Eiropas valstu ekonomiskām ir zemā produktivitāte. Pēc ekspertu vērtējuma, digitālajām un dziļās zinātnes inovācijām būs liela ietekme produktivitātes pieauguma un labklājības nodrošināšanā. Izdevumā secināts arī, ka atklājumi, kas vērsti uz iedzīvotāju veselības aprūpes, izglītības, vides un mājokļu uzlabošanu, ne vienmēr ir novērtējami pamatojoties uz tradicionālo produktivitātes koncepciju. Proti, saražot vairāk vai mazāk produktu. Tāpēc turpmāk nepieciešams fundamentāli pārskatīt pieeju inovāciju ietekmes un rezultātu mērījumiem.
Plašāk ar Globālā inovāciju indeksa 15. izdevuma rādītājiem un secinājumiem var iepazīties ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: