Noslēdzies Eiropas Patentu iestādes (EPO) pētījums par labvēlības perioda (grace period) ekonomisko ietekmi. Eiropā tas ir ļoti intensīvi apspriests temats, jo Eiropas Patentu konvencija neparedz pretendentiem labvēlības periodu, bet gan ietver stingras novitātes prasības. Lai izvērtētu šādas pieejas lietderību, aptaujāts liels skaits patentu pieteicēju.
Vairums aptaujāto atzina, ka stingrās novitātes prasības viņiem nerada grūtības, vai arī tās ir nebūtiskas. Tomēr pētījums parādīja arī universitāšu un pētniecības nozares īpašās vajadzības, it īpaši Eiropā. Proti, gadījumus, kad akadēmiskās informācijas izpaušana var radīt problēmas turpmākiem patentu pieteikumiem. Turklāt 7% pieteikumu iesniedzēji no ASV arī apliecināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas dēļ, viņu pieteikumi EPO ir bijuši neveiksmīgi.
Labvēlības periods ir laika posms kurā patenta pieteikumu var iesniegt, jau tad, kad izstrādne nav pilnībā noslēgusies, vēl detalizēti neatklājot savu izgudrojumu. Pretendentiem šāda elastīga pieeja dod papildu laiku darba pabeigšanai, taču reizē tas pagarina arī juridiskās nenoteiktības periodu, palielinot trešo personu iespējamo pārkāpumu risku.
Ir vairāki labvēlības perioda īstenošanas veidi. Grūtības rada tas, ka tā regulējums starptautiskajā praksē ir ļoti atšķirīgs. Sargājošs mehānisms pretendentam ir deklarācijas prasības vai iepriekšējās lietošanas tiesības. Tas mazina juridisko nenoteiktību un novērš informācijas par izgudrojuma atklāšanu pirms patenta pieteikuma iesniegšanas. Tas dod iespēju arī iegūt laiku (līdz pat 30 mēnešiem) izgudrojuma uzlabošanai un reklāmas kampaņas sākšanai pirms patenta pieteikuma izstrādes un iesniegšanas.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt labvēlības perioda ieguvumus, riskus un sniegt faktos balstītu ekonomisko novērtējumu tā ieviešanai Eiropā. Pētījumā analizēti dažādi labvēlības periodu scenāriji. Veicot plašu pieteikumu iesniedzēju aptauju, kā arī konsultējoties ar patentpilnvarnieku asociācijām, EPO klientu un ieinteresēto personu federācijām Eiropā, gūts ieskats par labvēlības perioda ekonomisko un sistēmisko ietekmi.
Kā rāda aptaujas dati, labvēlības perioda ieviešanu varētu izmantot apmēram 6% pretendentu. Tomēr turpmākā tā izmantošana Eiropas patentu sistēmā būs atkarīga no darbības mehānismiem. Proti, vai būs noteikti kādi ierobežojumi, deklarēšanas prasības, iepriekšējas lietošanas tiesības, kas mazina juridiskās nenoteiktības radītos riskus.
Plašāka informācija un dati par pētījumu pieejami šeit.