Šī gada nogalē spēkā stāsies jauns regulējums Eiropas Savienības (ES) līmenī, kas paredzēs visā ES vienotu aizsardzību amatniecības un rūpniecības izstrādājumiem, piereģistrējot tās kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN).
ES Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada 16. novembrī pieņēma Amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN regulu, kas paredz, ka no 2025. gada ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būs vienota tiesiskā aizsardzība visās ES dalībvalstīs. Šis regulējums stāsies spēkā šī gada 1.decembrī.
ĢIN piešķir intelektuālā īpašuma tiesības uz produktu nosaukumiem, kuru unikālās īpašības ir cieši saistītas ar to ražošanas valsti, reģionu vai apvidu, ja produkta noteiktā kvalitāte, reputācija vai īpašības būtībā ir saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
Liels ieguvums amatniekiem un ražotājiem būs ĢIN marķējuma pamanāmība - tiek paredzēta iespēja izcelt savus aizsargātos ĢIN nosaukumus, uz saviem ražojumiem attēlojot atsevišķu atpazīšanas zīmi. Šis marķējums ļaus patērētājiem pamanīt amatniecības un rūpniecības ražojumus, kuriem piemīt īpašas iezīmes, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi, un palīdzēs izdarīt apzinātu izvēli, iegādājoties konkrētos ražojumus.
Tāpat jaunais regulējums veicinās Eiropas lauku apvidu un citu reģionu attīstību, stimulējot ražotājus, sevišķi mazos un vidējos uzņēmumus ieguldīt jaunos autentiskos ražojumos un radīt tirgus nišas produktus. Tā arī palīdzēs saglabāt unikālās tautas amatniecības prasmes, kuras citādi varētu izzust, sevišķi Eiropas lauku apvidos un mazāk attīstītos reģionos. Reģioniem par labu nāks arī ĢIN reputācija, proti, ts ļaus dažādot ekonomiku tajos ES reģionos, ar kuriem attiecīgie amatniecības un rūpniecības ražojumi ir cieši saistīti, palīdzot aizsargāt prasmes, darbvietas un tradīcijas, vienlaikus veicinot tūrismu un reģionu ekonomikas atveseļošanu.
Arī Latvijā ir gadu simtiem izkoptas tautas daiļamatniecība tradīcijas un virkne no amatniecības produktiem veido Latvijas starptautisko vizītkarti. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) kā potenciālos darinājumus, kas no Latvijas varētu tikt reģistrēti kā ĢIN, pētījumā min uzņēmuma “Baltic block” produkciju, Latvijas rakstainos cimdus, Lielvārdes jostu, kā arī ģimenes uzņēmuma “Pampāļu podi” keramikas darinājumus. Tomēr šie nav vienīgie Latvijā ražotie produkti, kas var pretendēt uz ĢIN marķējumu.
Lai diskutētu par izaicinājumiem, kas saistīti ar jaunā ĢIN regulējuma ieviešanu, šī gada 28. - 29. janvārī, Alikantē, norisināsies EUIPO un Eiropas Komisijas organizēta starptautiska konference "Aizsargājot mūsu mantojumu, kultivējot mūsu nākotni". Konferencē dalībnieki tiks iepazīstināti ar ĢIN nozīmi produktu reputācijas un vērtības uzlabošanā, kā arī pozitīvo ietekmi uz vietējiem uzņēmumiem. Plašāk par konferenci lasi EUIPO tīmekļvietnē.
Konferences dalībnieki arīdzan varēs iepazīties ar katras ES dalībvalsts amatnieku darinājumiem – potenciālajiem pretendentiem uz ĢIN marķējumu. Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru foto izstādei sagatavojusi informāciju par trīs objektiem, ko varēs aplūkot apmeklētāji: Lielvārdes jostu, tautas podniecību un dzintara izstrādājumus.
Gatavojoties jaunā regulējuma piemērošanai, EUIPO 2024. gada nogalē veica pētījumu par ES dalībvalstu gatavību reģistrēt jaunās ĢIN, kā arī apkopoja informāciju par katras valsts tiesību aktiem, kas regulē intelektuālā īpašuma aizsardzību. Vienlaikus veikta aptauja par privātā sektora gatavību reģistrēt amatniecības un rūpniecības izstrādājumus kā ĢIN. Saskaņā ar veikto aptauju lielākā daļa respondentu (īpaši ražotāji) izrādīja ievērojamu interesi par ĢIN aizsardzību, minot dažādus iemeslus: “efektīvāka kontrole” (17 %), “kultūras intereses” (21,3 %), “tradicionālā mantojuma saglabāšana” (23,3 %) un “ekonomiskās intereses” (22,6 %). Tāpat tika minēta “sociālā interese” (14 %) un “citas intereses” (1,8 %), tostarp plašākas sabiedrības ieguvumi, piemēram, lauku attīstība, darbavietu radīšana, precīzāka izcelsmes norāde, ilgtspējīga prakse un konkurence ar zemākas cenas produktiem.
Noskaidrots, ka ražotāju informētības līmenis par amatniecības un rūpniecības darbu ĢIN bija salīdzinoši augsts – 70 % respondentu bija pazīstami ar šo jēdzienu. Lielākā daļa aptaujāto ražotāju (86 %) pauda gatavību pieteikties ĢIN reģistrācijai. Tāpat atklājies, ka lielākajai daļai ražotāju bija mazāk nekā 10 darbinieki, un to gada apgrozījums bija mazāks par 2 miljoniem eiro, kas norāda uz mikrouzņēmumu pārsvaru. Tas savukārt atspoguļo amatniecības un rūpnieciskās ražošanas sektora raksturu, kas bieži izceļas ar neliela mēroga, tradicionālām ražošanas metodēm, kas uzsver kvalitāti un meistarību.
ĢIN reģistrācija notiks divos posmos: vispirms ražotājam pieteikums par ĢIN reģistrāciju būs jāiesniedz nacionālajai iestādei, kas tālāk pieteikumu virzīs apstiprināšanai EUIPO. Vienlaikus būs iespējams pieteikumu iesniegt tieši EUIPO – to varēs gadījumos, kad Eiropas Komisija būs piešķīrusi īpašu statusu, ja attiecīgajā dalībvalstī nav ieviesta valsts novērtēšanas procedūra vai trūkst ieinteresētu ražotāju. Eiropas Komisija saglabās iespēju atsevišķos gadījumos lemt par ĢIN pieteikumu.
ĢIN Regula paredz, ka līdz 2025. gada 1. decembrim ES dalībvalstīm ir jāizveido reģistrācijas sistēma arī amatniecības un rūpniecības produktiem.
Informāciju sagatavoja: