Klimata pārmaiņas un citi ar vidi saistīti jautājumi skar gan ES iedzīvotājus, gan iedzīvotājus ārpus tās. Šie jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki politikā, uzņēmējdarbībā un publiskajā telpā. Eiropas Komisija 2019. gadā kā prioritāti izvirzīja mērķi klimata pārmaiņu jomā, solot īstenot Eiropas Zaļo kursu ar mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tādēļ likumsakarīgi, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) iepazīstina ar pētījumu par vides aizsardzību un ilgtspēju no preču zīmju specifikācijas aspekta, lai pārbaudītu, vai Eiropas Savienības preču zīmju (ESPZ) pieteikumos ir atspoguļotas sabiedrības un politikas veidotāju augošās bažas par klimata pārmaiņām un vides degradāciju.
EUIPO Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (Observatorija) veiktajā pētījumā ir noskaidrots, cik bieži preces un pakalpojumi tiek atspoguļoti Eiropas Savienības preču zīmju specifikācijas jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību un ilgtspēju. EUIPO jau kopš darbības sākuma ir saņēmis ESPZ pieteikumus, kuros tiek akcentēti termini, kas ir saistīti ar vides aizsardzību un ilgtspēju, piemēram, "vēja enerģija", "otrreizējā pārstrāde" un citi. Izmantojot speciāli izstrādātu algoritmu, Observatorija ir identificējuši ap 900 terminiem kā "zaļus", kurus var klasificēt 35 kategorijās, kas tālāk tiek sakārtotas 9 grupās.
Pētījuma galvenais atklājums ir pieaugošās intereses par ilgtspēju reāls atspoguļojums EUIPO iesniegtajās ES preču zīmēs. Kā redzams turpmākajos grafikos, zaļo ESPZ absolūtais skaits kopš 1996. gada ir būtiski palielinājies, lai gan pēdējās desmitgades laikā tas ir svārstījies no 10 % līdz 12 %.
Detalizētāk par pētījumā iegūtajiem rezultātiem:
Iegūtie rezultāti, ko arī var redzēt diagrammā, ir "zaļo" ESPZ reģistrāciju pieaugošā nozīme no trešajām valstīm. Tas atspoguļo Ķīnas uzņēmumu iesniegto dokumentu pieaugumu. Citas valstis, kas nav ES dalībvalstis un veic nozīmīgu darbību videi draudzīgā ESPZ jomā, ir Dienvidkoreja, Šveice, Apvienotā Karaliste, un ASV. Starp ES dalībvalstīm galvenās videi draudzīgās ESPZ jomas valstis ir Vācija, Spānija, Francija, Itālija un Nīderlande.
"Zaļo" ESPZ iedalījums pēc galvenajām produktu grupām (2015. - 2020. gads)
Pētījuma rezultātā iegūtajos datos ir redzams, ka dominējošās produktu grupas ir "Saglabāšana" un "Enerģijas ražošana", kas kopā veido vairāk nekā 52% “zaļo” ESPZ iesniegumu, kam seko "Piesārņojuma kontrole" ar 18% un "Transportēšana" 10% no reģistrēto iesniegumu skaita.
"Zaļo" ESPZ analīze pēc pieteikuma iesniedzēju uzņēmuma lieluma (2015. - 2020. gads)
Ir secināms, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) aktīvi darbojas "zaļo" ESPZ sfērā, kā parādīts tabulā. Lielajiem uzņēmumiem gandrīz 13% ESPZ pieteikumu ir "zaļi". Šī procentuālā vērtība ir nedaudz zemāka MVU, tostarp mikrouzņēmumiem ir 9%. Kad runa ir par patentēšanu, lielie uzņēmumi ir daudz aktīvāki nekā MVU, taču tiem joprojām ir ievērojama loma ar vidi saistītu preču un pakalpojumu nonākšanā ES tirgū.
Plašāka informācija un dati par pētījumu pieejama šeit
Pētījuma kopsavilkums latviešu valodā pieejams šeit
Informāciju par citām Observatorijas publikācijām Jūs varat atrast EUIPO tīmekļa vietnē
Informāciju sagatavoja: