Tiešsaistes pirātisms joprojām ir aktuāls intelektuālā īpašuma zādzības veids - vidēji mēnesī viens eiropietis nelegālam saturam tiešsaistē piekļūst vidēji desmit reizes, un šie rādītāji 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2022. gadu nav būtiski mainījušies, tomēr joprojām ir uzskatāmi par augstiem.
Latvijā, salīdzinājumā ar virkni Eiropas Savienības (ES) valstu, ir satraucoši augsti rādītāji.
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) ziņojumā “Autortiesību pārkāpumi tiešsaistē Eiropas Savienībā: filmas, mūzika, publikācijas, programmatūra un TV, 2017. - 2023. gads.” norādīts, ka nelegāls televīzijas saturs veido pusi no Eiropas interneta lietotāju piekļuves pirātiskam saturam - 5 reizes mēnesī.
Straumēšana ir visizplatītākā metode, kā piekļūt pirātiskam saturam. Turklāt nelegālajā straumēšanā ir novērota satraucoša tendence - 2023. gadā par 10% palielinājies pirātisko interneta vietņu apmeklējumu skaits. Pētījumā lēsts, ka līdz pat 1 % Eiropas Savienībā interneta lietotāju divu gadu laikā varētu būt abonējuši nelikumīgus interneta vietņu pakalpojumus, neņemot vērā esošos lietotājus, kuri tos abonēja pirms 2022. gada.
EUIPO pētījumā arī konstatēts, ka interneta lietotāji mēdz piekļūt pirātiskai mūzikai un publikācijām, izmantojot mobilās ierīces, bet stacionārie datori biežāk tiek izmantoti, lai piekļūtu nelegālam TV saturam.
Latvija un nelegālais saturs tiešsaistē
Sadalījums pa ES dalībvalstīm liecina par ievērojamām atšķirībām starp valstīm. Piemēram, Latvijā, Igaunijā un Kiprā ir vislielākais vidējais ikmēneša piekļuves skaits uz vienu interneta lietotāju, turklāt Latvijā tas ir augstāks, nekā vidēji Eiropas Savienībā - gandrīz 15 piekļuves mēnesī. Latvijā arīdzan ir ievērojams pirātiskā satura patēriņš, izmantojot mobilās ierīces - 50% no visa satura.
Caur mobilajām ierīcēm Latvijas iedzīvotāji visbiežāk piekļūst nelegālajām vietnēm, kas piedāvā mūziku (ap 78%), publikācijas (ap 61%) un filmas (ap 56%). Filmu sadaļā visvairāk nelegāli iegūtais saturs ir filmas, taču tiek skatītas arī animācijas filmas. Programmatūras jomā, kam tiek piekļūts salīdzinoši vismazāk (ap 40%), populārākā ir vispārējā programmatūra, kam seko video spēles un mobilās aplikācijas.
Kā populārākie nelegālā satura iegūšanas veidi Latvijā ir straumēšana, lejuplādēšana un torenti, kur straumēšana visbiežāk tiek izmantota filmu un TV satura skatīšanai, bet lejuplādēšana - publikāciju un programmatūras ieguvei.
Ka digitālā pirātisma virzītājspēki tiek minēti ekonomiskie un sociālie faktori, piemēram, ienākumu nevienlīdzība, jauniešu bezdarbs un jauniešu īpatsvars iedzīvotāju vidū. Pētījums liecina, ka augstāks ienākumu nevienlīdzības līmenis un lielāks jauniešu skaits korelē ar paaugstinātu pirātisma līmeni. Savukārt augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju un lielāka informētība par legāla satura piedāvājumiem ir saistīta ar zemākiem pirātisma rādītājiem.
Nelegālā satura izmantošanas tendences 2023. gadā:
-
Filmu pirātisms ir samazinājies līdz 0,71 piekļuves gadījumiem vienam lietotājam, galvenokārt izmantojot straumēšanu, kas veido 74% no šādām darbībām.
-
Mūzikas pirātisms nedaudz palielinājās līdz 0,64 piekļuves gadījumiem uz vienu lietotāju, un galvenā metode bija straumēšanas satura lejupielāde.
-
Publikāciju pirātisms saglabājies stabils - 2,7 piekļuves reizes uz vienu lietotāju, un lejupielāde bija vadošā metode
-
Programmatūras pirātisms pieauga par 6% (ar 0,88 piekļuvi vienam lietotājam mēnesī), un šajā kategorijā mobilās spēles bija augstākā kategorija.
-
Attiecībā uz tiešraides sporta pasākumiem pirātisms laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam ir palielinājies, un pagājušajā gadā tās bija 0,56 piekļuves vienam lietotājam.
Tiešsaistes pirātisma apkarošana
Autortiesību pārkāpējiem ir vairākas metodes, kā tiešsaistē nodrošināt neatļautu saturu, tostarp nelikumīgi abonēšanas pakalpojumi un straumēšanas iespējas. Šie operatori izmanto sarežģītas metodes, lai nodrošinātu, ka viņu darbības netiek atklātas, un nereti tas notiek, izmantojot likumīgus satura izplatīšanas pakalpojumus.
Viens no veidiem, kā apkarot pirātismu, ir sabiedrības izpratnes un informētības par autortiesībām veicināšana, lai patērētāji varētu atrast likumīgu digitālo saturu. EUIPO radītā platforma Agorateka ir rīks, kas palīdz skatītājiem identificēt likumīgus piedāvājumus tiešsaistes saturam, tostarp sporta pasākumiem.
Pētījumā "Autortiesību pārkāpumi tiešsaistē Eiropas Savienībā: filmas, mūzika, publikācijas, programmatūra un TV, 2017.- 2023. gads" pirātisms tiek mērīts, izsekojot, cik reižu interneta lietotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem katru mēnesi piekļūst nelikumīgam saturam.
Ar pilnu pētījumu var iepazīties EUIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: