Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs veica salīdzinošo pētījumu par alternatīvajām strīdu izšķiršanas politikām ar domēna nosaukumiem saistītos strīdos.
Līdz ar globālā tīmekļa strauju paplašināšanos, risks kļūt par intelektuālā īpašuma pārkāpumu un citu veidu krāpšanas upuri ir izplatījies – arvien vairāk intelektuālā īpašuma pārkāpumi tiek reģistrēti tiešsaistē. Preču zīmju tiesību pārkāpēji spējīgi ātri darboties, izvairoties no notveršanas – vienas dienas laikā slēdzot esošās un veidojot jaunas tīmekļvietnes, izmantojot plaši pazīstamus domēnvārdus, kuru iepriekšējam izmantojumam nebija pilnīgi nekādas saistības ar precēm, kuras tirgoja jaunizveidotajos e-veikalos.
Tīmekļa plašums un atsevišķu valstu starpjurisdikciju iezīmes apvienojumā ar laikietilpīgiem un dārgiem pārrobežu tiesvedības procesiem radīja zināmus šķēršļus efektīvai intelektuālā īpašuma (it īpaši reģistrēto preču zīmju) tiesību īstenošanai, cīnoties pret domēna nosaukumu ļaunprātīgu reģistrāciju. Šo iemeslu dēļ Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) izveidoja vienotu domēnu nosaukumu strīdu izšķiršanas politiku (Uniform Domain-Name Dispute-Resolution Policy jeb saīsināti UDRP), lai atrisinātu strīdus, kas rodas, reģistrējot interneta domēna nosaukumus. Savukārt papildu jau esošai UDRP atsevišķās valsīt plaši tiek pielietotas arī alternatīvās strīdu izšķiršanas politikas (Alternative dispute resolution procedure jeb saīsināti DPR). Veiktā pētījuma mērķis bija noteikt galvenās līdzības un atšķirības, kā arī salīdzināt un pretstatīt strīdu izšķiršanas politikas (UDRP un DRP) raksturīgās iezīmes, piemēram, procedūras, maksas, ilgumu un gadījumu statistiku.
Pētījuma ziņojumā tiek atspoguļoti statistikas dati par lietām, kurās ir pieņemts lēmums par labu sūdzības iesniedzējam, par labu atbildētājam, kuras ir izbeigtas pirms lēmuma pieņemšanas, un kurās bijis cits rezultāts (piemēram, domēna nosaukums ir atcelts, maksa nav samaksāta, sūdzība vairs nav spēkā).
Pētījumā tika secināts, ka, izņemot Dānijas Domēna nosaukumu sūdzību izskatīšanas padomi (.dk), izvērtētās DRP pēc būtības ir līdzīgas UDRP. Visās grozītajās UDRP versijās ir atļauts mediācijas posms, kas gan sūdzības iesniedzējam, gan atbildētājam dod iespēju atrisināt strīdu pirms oficiālās izskatīšanas posma, ja abas puses ir gatavas to darīt. Pastāv atšķirīgas prasības attiecībā uz lēmumu, kas ir par sliktu atbildētājam. Lielākajā daļā gadījumu par pamatu tiesvedības procesos tiek ņemtas vērā preču zīmju tiesības, savukārt alternatīvajās strīdu izšķiršanas politikās tiek ņemtas vērā arī reģistrētās tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātiem literāriem un mākslas darbiem u.c.
Atšķirības var ietekmēt gan vispārējo procedūru atbildētājam un sūdzības iesniedzējam, gan pieeju, ko izmanto, lemjot par lietu. Tāpat pētījumā tiek secināts, ka atsevišķos gadījumos dažādu politiku izmantošana strīdu izšķiršanā patiesi var novest pie atšķirīgiem rezultātiem.
Pētījuma rezultāti kalpo par informatīvu pamatu to tālākai izmantošanai savā praksē nozares un politikas veidotājiem, kā arī politikas īstenotājiem gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī.
Pētījuma pilnteksts "Comparative case study on alternative resolution systems for domain name disputes"
Pētījuma kopsavilkums latviešu valodā ir pieejams šeit
Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pētījumi
Vairāk informācijas par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru
Informāciju sagatavoja:
Santa Lozda
Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra
Informācijas pakalpojumu nodaļas
Vadošā referente
Tālr.: 67227310
E-pasts: santa.lozda@lrpv.gov.lv