Covid-19 pandēmija bija ne tikai izaicinājums veselības aprūpes sistēmai un līdz šim ierastās ikdienas radikālai pārkārtošanai, bet izaicinājumu un jaunu risinājumu adaptācija cīņai ar intelektuālā īpašuma noziegumiem. Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) jaunākais ziņojums atklāj, ka šajā divu gadu periodā viltoto preču ražotāji un izplatītāji izmantoja jaunos apstākļus, un tiesībsargājošajām iestādēm vajadzēja operatīvi ieviest efektīvākas metodes noziegumu apkarošanai.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, viltojumu apkarošana tika aizvirzīta otrajā plānā, jo prioritāte bija nozaru, iestāžu, organizāciju, valsts pārvaldes un kopumā visas sabiedrības pielāgošanās jaunai, līdz šim nepieredzētai situācijai, kad tika noteikta sociālā distancēšanās, attālinātais darbs un citas normas, lai kavētu vīrusa izplatību. Jaunos apstākļus savā labā izmantoja viltoto preču ražotāji, kas reaģēja uz patērētāju uzvedības maiņu, tostarp lojalitātes mazināšanos pret zīmoliem, kas ļāva noziedzīgajiem grupējumiem gūt labu peļņu. Viltotāji ātri adaptējās un izmantoja plaukstošo e-komerciju, jo īpaši ļaunprātīgi izmantojot sociālo mediju platformas, kurās pārdeva viltotas preces.
Turklāt pandēmija bija laiks, kad izaicinājumi tika radīti ne tikai zināmiem zīmoliem, bet arī veselības aprūpes sistēmai, jo viltotāji reaģēja uz sabiedrības noskaņojumu, bailēm no pandēmijas, iepludinot tirgū viltotus Covid-19 testus, sejas maskas, cimdus, antibakteriālo apģērbu, tādējādi aizpildot oriģinālas izcelsmes produktu deficītu tā lielā pieprasījuma dēļ. Vēl lielāku apdraudējumu sabiedrības veselībai radīja viltotu medikamentu izplatība, jo iedzīvotāji meklēja zāles, kas varētu ārstēt vīrusu. Pasaules Muitas organizācija šajā periodā reģistrējusi aptuveni 200 konfiskācijas gadījumu saistībā ar viltotu Covid-19 aizsardzības produktu un medikamentu izplatīšanu.
Vienlaikus 2020. gads iezīmēja visai pasīvu periodu viltojumu konfiskācijas jomā, kas bija saistīts gan ar ierobežojumiem, kas skāra viltojumu globālu izplatību, gan arī fokusu uz sabiedrības veselību. Piemēram, gaisa satiksmes pārtraukšana ievērojami ietekmēja viltoto preču eksportu no Ķīnas. Atsākoties regulārai gaisa satiksmei, finansiālās grūtībās nonākošie viltotāju grupējumi bija spiesti samazināt produkcijas apjomus. Tikmēr citās valstīs esošie viltotāju grupējumi adaptējās jaunajai situācija un Ķīnas īslaicīgajam norietam - pieauga citu valstu loma viltoto preču loģistikas ķēdēs - priekšplānā izvirzījās tādas valstis kā Filipīnas, Vjetnama, Kolumbija un Meksika.
E-komercijas uzplaukuma sekas radīja lielu noslodzi pasta un kurjerpasta pakalpojumu jomā. Pieaugošais paku apjoms, sūtījumu deklarēšana un pārbaude kļuva arvien grūtāka. Turklāt pandēmijas dēļ daudzi zīmoli netīši piešķīra prioritāti citiem uzdevumiem, nevis zīmola aizsardzībai ļaujot viltoto preču ražotājiem gūt labumu no šīs situācijas.
Lai gan vairāk ir ierasts saskarties ar viltotu apģērbu, rotaļlietu, aksesuāru, kosmētikas un higiēnas preču viltošanu, pandēmijas laiks pierādīja, ka noziedzīgie grupējumi izmanto iespēju izplatīt arī viltotus pārtikas produktus un alkoholu. Tā tirdzniecībā nonāca nekvalitatīvi piena produkti, nekvalitatīva olīveļļa, nelegāla zirga gaļa, kas var radīt veselības apdraudējumu. Būtiski pieauga arī nelegālā alkohola tirdzniecība, piemēram, viltots vīns. Tie bija veselības drošības standartiem neatbilstoši alkohola produkti, kas, piemēram, Indijā un Dominikānā izsauca simtiem nāves gadījumu.
Apkopojot datus par viltoto preču izplatību un noziedzīgo grupējumu iespējas operatīvi pielāgoties jaunām situācijām, OECD eksperti ir sagatavojuši ieteikumus, kā novērst viltotu preču izplatību.
- Pirmkārt, lai visaptveroši cīnītos pret viltošanu, valstīm viltoto preču bizness ir jāuztver kā būtisks noziegums pret ekonomiku, kam ir jāpievērš atbilstoša uzmanība un jāatvēl resursi cīņai pret to.
- Otrkārt, ir nepieciešamas integrētas noziegumu apkarošanas stratēģijas, kas aptver publisko un privāto sektoru. Šādām stratēģijām būtu jāietver ne tikai saistības pret normatīvā regulējuma ievērošanu, bet gan finanšu, e-komercijas un telekomunikāciju nozaru iesaisti un savstarpēju sadarbību.
OECD eksperti arīdzan atgādina par jau izveidoto Eiropas daudznozaru platformu cīņai pret noziedzīgiem grupējumiem un to darbībām - EMPACT. Tā ir Eiropas Savienības dalībvalstu vadīta drošības iniciatīva, kuras mērķis ir apzināt un noteikt prioritātes un novērst draudus, ko rada organizēta un starptautiska noziedzība. Plašāk ar platformas darbības principiem var iepazīties ŠEIT.
Ar visu OECD ziņojumu var iepazīties ŠEIT.
Informāciju sagatavoja