Divu dienu intensīvu sarunu un diskusiju laikā Rīgā, 5. un 6. decembrī, Baltijas valstu intelektuālā īpašuma iestādes pārrunāja iniciatīvas un kopīgi īstenojamas aktivitātes, lai stiprinātu intelektuālā īpašuma sistēmu Baltijas reģionā un katrā valstī atsevišķi.
“Sarunās ar kolēģiem secinājām, ka mums ir ļoti svarīgi arī turpmāk cieši sadarboties, jo mums ir līdzīgi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies gan saistībā ar iestādes ikdienas darba procesu nodrošināšanu, gan arī starptautisko organizāciju iniciētām aktivitātēm un pienākumiem. Ir virkne jautājumu, kur varam viens otru konsultēt, un ir skaidrs, ka šāda veida sanāksmes ļauj mums ne tikai pašiem paskatīties uz saviem izaicinājumiem no malas, bet arī aizgūt labus risinājumus no kolēģiem kaimiņos,” secina Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Pārrunājamo jautājumu lokā bija pakalpojumu servisa pilnveidošana klientiem, to atpazīstamības un pieejamības veicināšana, lai intelektuālā īpašuma iestāde būtu pirmā vieta, kur vērsties saistībā ar rūpnieciskā īpašuma reģistrēšanu saistītos jautājumos. Pārrunājot konsultāciju jomu, visu trīs iestāžu vadība atzina, ka tiek meklēti veidi, kā pakalpojumus padarīt pieejamākus un lietotājam draudzīgākus, tostarp izmantojot tehnoloģiskos risinājumus un samazinot izmaksas klientiem. Kā viens no virzieniem ir digitālie rīki, kas pieejami līdzās klātienes pakalpojumiem. Un lai gan tiešsaistes pakalpojumi ir salīdzinoši populārāki, pagaidām netiek plānota atteikšanās no klātienes pakalpojumu sniegšanas, kolēģiem, sarunas laikā atzina A. Batalauskis.
Tāpat viens no patlaban aktuālākajiem jautājumiem ir jaunā amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēma, kas vienoti Eiropas Savienībā tiks ieviesta nākamā gada beigās. Saistībā ar šo aktualitāti iestādes dalījās pieredzē par gatavošanos sistēmas ieviešanai, normatīvo regulējumu un kontroli.
Tāpat iestādes dalījās pieredzē par darbu ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - kā uzrunāt uzņēmumus un informēt par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp semināru un konsultāciju organizēšanu, sadarbību ar citām institūcijām, ar kuru palīdzību sasniegt uzņēmumus un veicināt viņu izpratni par rūpnieciskā īpašuma reģistrēšanu. Visu trīs iestāžu pārstāvji bija vienisprātis, ka uzņēmējiem joprojām nav padziļinātu zināšanu par priekšrocībām, ko dod rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, un līdz ar to ir jāintensificē darbs šajā virzienā.
Plaša saruna izvērsās par izpratnes veicināšanu sabiedrībā par intelektuālo īpašumu, strādājot ar atsevišķām mērķa grupām, un kā efektīvi īstenot komunikācijas un izglītojošos pasākumus. Patentu valdes pārstāvji iepazīstināja Lietuvas un Igaunijas kolēģus par savām ikgadējām aktivitātēm, tostarp ikgadējo pretviltošanas kampaņu un citām aktivitātēm.
Baltijas valstu preču zīmju departamentu pārstāvji savā starpā apsprieda praktisko darba organizācijas pieeju, aktualitātes, paredzamās izmaiņas un uzlabojumus, un padziļinātāk – apmainījās ar jaunāko praksi preču zīmju ekspertīzes jautājumos.
Patentu departamentu kolēģi pārrunāja iekšējo informācijas sistēmu un nacionālo patentu datubāžu pielāgojumus vienotā spēkā Eiropas patentam - kādu risinājumu ir izvēlējies katrs birojs. Viedokļu apmaiņa notika saistībā ar Eiropas Komisijas regulu piedāvājumu vienota spēka papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanai, kurš no Eiropas Komisijas piedāvātajiem variantiem šķiet pieņemamākais Baltijas iestādēm. Tāpat arī tika apspriesta prakse un normatīvais regulējums saistībā ar slepenu izgudrojumu ekspertīzi un slepenības statusa piešķiršanu kā tādu.
Nākamā ikgadējā Baltijas valstu intelektuālā īpašuma iestāžu tikšanās notiks pēc gada Lietuvā, Viļņā.
Informāciju sagatavoja: