41% Latvijas iedzīvotāju apsvērtu viltojuma iegādi, ja kārotā oriģinālā prece būtu pārāk dārga vai nebūtu pieejama, bet katrs desmitais noteikti šādu preci nopirktu, jo viņam nav svarīgi, vai tā ir īsta vai viltota, liecina Patentu valdes veiktā aptauja.
Tas, ka prece ir viltojums, vismazāk uztrauc gados jaunus cilvēkus – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tādu, kuri iegādātos kāda zīmola viltojumu, ir vairāk nekā puse – 54%, vienlaikus arī 45% no pētījumu kompānijas “Norstat” aptaujātiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem apsvērtu viltojuma iegādi, ja tā cena būtu izdevīga.
“Satraucoši, ka teju puse respondentu vairāk ir nobažījušies, ka preci varētu nepiegādāt, nevis personas datu iespējama nonākšana noziedznieku rokās, kas, iegādājoties viltojumus e-komercijas platformās, ir ļoti reāls risks. Diemžēl vēl mazāk domā par to, kāda ir viltojumu biznesa plašāka ietekme, proti, kādas citas negatīvas sekas "nāk komplektā” viltojumam, tostarp nelegāla bērnu nodarbinātība, atbalsts noziedzīgajai pasaulei vai apdraudējums videi. Mūsu veiktās aptaujas rezultāti saskan ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja 2023. gadā veikto pētījumu, proti, 45% jauniešu uzskatīja, ka ir pieņemami pirkt viltotas preces, jo kvalitāte nav svarīga. Šie rezultāti apliecina, ka mums jo īpaši ir jāturpina strādāt ar tām iedzīvotāju grupām, kuri ir vistolerantākie pret viltojumiem,” saka Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Tomēr 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka viltotajās precēs izmanto bīstamas, pat toksiskas vielas, kas viņiem vai tuvam cilvēkam varētu izraisīt veselības problēmas. Šādas bažas ir pamatotas, jo, piemēram, viltotām rotaļlietām nebūs veiktas drošuma pārbaudes, kā to veic oriģināliem. Tikmēr 5% aptaujāto atzinuši, ka pēdējā pusgadā ir iegādājušies vismaz vienu viltojumu, 3% – divus, bet 2% – piecus un vairāk, savukārt 28% bijis grūti novērtēt, vai viņu pirktās zīmolu preces ir īstas. Vēl 60% pauda, ka pēdējos sešos mēnešos nav iegādājušies viltotas preces.
Savukārt, iegādājoties viltotas smaržas, pircējam ir jārēķinās ar nopietniem veselības riskiem, proti, tās var saturēt metanolu, kas, pārtopot par formalīnu, var radīt aknu vēža riskus. Ikdienā šādi nezināmos apstākļos radītie aromāti var izraisīt galvassāpes, reiboni, sliktu dūšu, vēdera sāpes un redzes problēmas.
Arī viltoto apģērbu ražošanai tiek izmantoti zemākās kvalitātes materiāli, tāpēc potenciāli tie var izraisīt negatīvas organisma reakcijas. Tāpat tajos mēdz atrast dažādas bīstamas ķīmiskas vielas un smagos metālus.
“Atšķirībā no oriģinālo preču ražotājiem, kas uzņemas atbildību par savu izstrādājumu kvalitāti, viltoto preču ražotājiem nevarēs prasīt atbildību, ja patērētājam, piemēram, sāksies alerģiska reakcija no materiāla vai krāsvielas, vai arī bērns gūs traumu drošības standartiem neatbilstošas ķiveres dēļ, vai viltotā elektroierīce pēkšņi uzliesmos, radot apdegumus,” uzsver A. Batalauskis.
Aptaujas dati arī rāda, ka Latvijas reģionos caurmērā biežāk viltojuma iegādi, ja oriģināls būtu pārāk dārgs vai nebūtu pieejams, apsvērtu kurzemnieki - tādu ir 45%, tālāk seko Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji – attiecīgi ar 43% un 42% potenciālo viltojumu pircēju, mazliet atpaliek Latgale ar 41%. Savukārt vismazāk viltoto preču iegādi apsvērtu vidzemnieki – 37%.
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) 2023. gadā veiktais pētījums “Apetīte uz viltojumiem - kas vada patērētāju izvēli?” atklāj, ka visbiežāk viltotas preces iegādājas personas vecumā līdz 35 gadiem. Atbildot uz jautājumu, vai iegādātos viltotas preces gadījumā, ja oriģinālas preces cena ir pārāk augsta (vai neadekvāti augsta), 32% atbild apstiprinoši, 36% vienalga nepirktu viltojumu, bet 32% nav konkrētas nostājas. Attiecībā uz vecuma grupām pētnieki atklājuši, ka cilvēki no 18 līdz 34 gadiem mazāk kritiski vērtē viltotu preču iegādi salīdzinājumā ar vecuma grupu no 35 līdz 55 gadiem.
Par to, kā atpazīt viltojumus un kā rīkoties gadījumos, ja tāds ir iegādāts, informācija atrodama vietnē www.viltotarealitate.lv .
Aptauju pēc Patentu valdes pasūtījuma veica pētījumu kompānija “Norstat”, un tā norisinājās no 2024. gada 3. jūnija līdz 13. jūnijam. Aptaujā kopumā un tajā piedalījās 1008 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Informāciju sagatavoja: