Šonedēļ, 5. oktobrī, aprit 50 gadi, kopš 1973. gadā tika dibināta Eiropas Patentu konvencija - 16 Eiropas valstīm parakstot daudzpusējo līgumu, tika izveidota nozīmīga intelektuālā īpašuma organizācija - Eiropas Patentu iestāde (EPO).
Pats Minhenes līgums spēkā stājās četrus gadus vēlāk - 1977. gadā, un attiecīgi šajā gadā, 2. novembrī, darbu sāka arī EPO. Pirmais EPO prezidents bija Nīderlandes Patentu biroja vadītājs Johaness Bobs van Bentems, un viņš amata pienākumus pildīja līdz 1985.gadam. Kā pirmās EPO dalībvalstis bija Beļģija, Vācija, Šveice, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Apvienotā karaliste.
Latvija Konvencijai un EPO pievienojās 2005.gada 1.jūlijā, un atbildīgā iestāde no Latvijas par Konvencijas izpildi ir Patentu valde, kas pārstāv Latvijas Republikas intereses Konvencijas izpildinstitūcijās.
EPO darbības pirmajā desmitgadē tai pievienojās vēl divas dalībvalstis - Itālija un Zviedrija, tika atvērts birojs Berlīnē, kā arī darbinieku skaits no nepilna simta izauga līdz vairāk nekā 1000 nodarbināto.
Līdz pirmā patenta piešķiršanai bija jāpagaida vēl daži gadi - 1980. gada janvārī EPO piešķīra pirmo patentu - tas bija ierīcei, kas nosaka, vai stāvvietu un vilcienu biļešu automātos ievietotās monētas ir īstas. 20. gadsimta 80. gadi EPO vēsturē bija nozīmīgi ar finansiālās neatkarības iegūšanu - tās budžetu veidoja ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpat šajā desmitgadē mainījās EPO vadība - par prezidentu tika ievēlēts Šveices pārstāvis Pauls Brendlijs.
Svarīgākie fakti par darbību 80. gados:
- Par EPO dalībvalstīm kļūst Šveice, Spānija un Grieķija.
- EPO darbinieku skaits palielinās virs 3000 darbinieku.
- Tiek veikta pirmā iebildumu procedūra.
Liela izaugsme piedzīvota 90. gados, kad organizācijai pievienojas virkne jaunu dalībvalstu, tiek uzlaboti patentu pakalpojumi, kā arī atveras pārstāvniecības vairākās dalībvalstīs. Šajā desmitgadē EPO izdeva stratēģijas dokumentu "Horizon 2000", kas iezīmē darbības vadlīnijas, kā arī tiek izpētīts, kā EPO var pēc iespējas labāk kalpot saviem biedriem lielo politisko pārmaiņu periodā, kas būtiski ietekmēja daudzu dalībvalstu tautsaimniecību un arī intelektuālā īpašuma nozari.
Būtisks pavērsiens pakalpojumu jomā bija EPOQUE meklēšanas rīks, ar kā palīdzību patentu speciālisti varēja visai ātri apskatīt lielu apjomu dokumentu vairāk nekā 120 datu bāzēs. Mazliet vēlāk - 1998. gadā tika ieviesta datu bāze "Espacenet", kas ļāva ikvienam bez maksas izmantot patentu datu bāzi.
Savukārt 1996. gadā notika EPO vadības maiņa, par prezidentu ievēlot Vācijas Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Ingo Koberu.
Svarīgākie fakti par darbību 90. gados:
- Par EPO dalībvalstīm kļūst Dānija, Monako, Īrija, Portugāle, Somija un Kipra.
- Tiek publicēts 500 tūkstošais patenta pieteikums.
- Darbību sāk EPO tīmekļvietne.
- Viena gada laikā tiek saņemti vairāk nekā 100000 patentu pieteikumu.
Nākamā desmitgade kļuva par interneta laikmetu, kad daudzi procesi no papīra tika pārcelti uz elektronisko vidi, un arī pakalpojumus sāka sniegt elektroniskajā vidē, tostarp 2000. gadā pirmo reizi patentu pieteikumus sāka iesniegt elektroniskā veidā. Elektroniskie pieteikumi ne tikai ļāva ietaupīt laika un cilvēkresursu, bet arī ievērojami samazināt kancelejas izdevumus. Ja 2001. gadā elektroniski tika iesniegti 750 pieteikumi, līdz 2006. gadam to skaits bija ceturtā daļa no visiem patentu iesniegumiem viena gada laikā.
Turpinot darbības attīstību, 2004. gadā tiek nodibināta Eiropas Patentu akadēmija, kuras mērķis ir apmācīt un izglītot dažādu auditoriju, tostarp patentu ekspertus, tiesnešus, valsts pārvaldes darbiniekus, uzņēmumu vadītājus un akadēmiskās vides pārstāvjus. Akadēmijas pirmajā darbības gadā kursiem piesaistīti vairāk nekā 3000 dalībnieku. Šī desmitgade iezīmējas arī ar dažādām izpētēm, jauniem līgumiem un ievērojamām starptautiskām konferencēm, kā arī dubultu vadību - saskaņā ar kopīgās kandidatūras vienošanos, Francijas pārstāvis Alans Pompidū un Apvienotās karalistes pārstāve Elisona Brimelova EPO prezidenta amatu ieņem uz trim gadiem.
Fakti par darbību 2000. gados:
- Par EPO dalībvalstīm kļūst Turcija, Bulgārija, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Rumānija, Ungārija, Islande, Lietuva, Polija, Latvija, Horvātija, Norvēģija, Sanmarino un Maķedonija.
- EPO publicē miljono patenta pieteikumu.
- Organizācijā tiek nodarbināti vairāk nekā 6000 cilvēku.
- Tiešsaistes pieteikumi veido 23% no visiem pieteikumiem.
Piektā EPO darbības desmitgade sākas ar vadības maiņu, par prezidentu ievēlot Francijas pilsoni Benuā Batistelli, kurš par vienu no saviem uzdevumiem definēja caurspīdīguma nodrošināšanu kritērijiem par patentspējas noteikšanu. Informācijas tehnoloģijām piedzīvojot arvien straujāku attīstību, EPO ievieš tiešsaistes konsultāciju platformu, dodot iespēju patentu sistēmas lietotājiem piedalīties EPO normatīvo aktu izstrādes procesā. Tāpat tiek izveidots Patentu tulkošanas tiešsaistes rīks, kas nojauc valodas barjeras informācijas meklētājiem. Patlaban tulkošanas rīks piedāvā vairāk nekā 30 valodu iespējas.
Būtisks pavērsiens EPO darbībā notiek 2012. gadā, panākot vienošanos par Eiropas vienotā patenta sistēmas ieviešanu, kas gan spēkā stājās krietni vēlāk - tikai 2023. gada jūlijā. Gadu vēlāk - 2013. gadā tiek parakstīta vienošanās par Vienotās Patentu tiesas izveidi.
Desmigtade noslēdzas ar jauna prezidenta ievēlēšanu - EPO vadība tiek uzticēta Antonio Kampinošam, pieredzējušam intelektuālā īpašuma jomas ekspertam no Portugāles, kā arī stratēģisku partnerību noslēgšanas.
Fakti par darbību 2010.-2019. gadā:
- Par EPO dalībvalstīm kļūst Albānija un Serbija.
- EPO uzsāk pirmo pastiprinātās sadarbības programmu ar Dienvidāfriku.
- Hāgā tiek atklāta jaunā EPO galvenā ēka.
- Tiek publicēta 300 tūkstošā patenta specifikācija.
Periods kopš 2020.gada bijis izaicinājumu pilns ikvienai nozarei, organizācijai, ikvienam cilvēkam pasaulē - 2020. gads iezīmējas kā Covid-19 pandēmijas pirmais gads, kas būtiski mainīja dienas kārtību un darba organizāciju, un izņēmums nebija arī EPO. Tomēr tas ir bijis arī jaunu iespēju laiks - tika ieviesta EPO digitālā darbplūsma, ļaujot digitāli aptvert vairāk nekā 99% no visām darbplūsmām visā patentu piešķiršanas procesā. Tāpat tiek rīkota pirmā digitālā konference par 3D printēšanas nozari. Pēdējo trīs gadu laikā EPO ir adaptējusi jaunu vides politiku, kā mērķi nosakot līdz 2030. gadam kļūt par oglekļa neitrālu organizāciju. Tāpat, uzlabojot iekšējos procesus, 2014. gadā ieviestā ISO 9001 sertifikācijas darbības joma, kas sākotnēji aptvēra patentu piešķiršanas procesu, tiek paplašināta uz visu EPO kvalitātes vadības sistēmu.
Fakti par darbību 2000.-2023. gadā:
- Par EPO dalībvalsti kļūst Melnkalne.
- EPO turpina digitalizēt savus pakalpojumus un darba procesus.
- EPO publicēto patentu pieteikumu skaits pārsniedz četrus miljonus.
- Antonio Kampinušs tiek ievēlēts par EPO prezidentu uz otru termiņu.
Eiropas Patentu konvencijas parakstīšanas 50. gadadienas svinīgais pasākums būs skatāms tiešraidē, 5. oktobrī, no pulksten 10.30 līdz 17, EPO facebook lapā.
Informāciju sagatavoja: