Pirmdien, 27. jūnijā, ar devīzi "Izvērtē riskus - izvēlies neviltotu pārsteigumu" Patentu valde kopā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi un informatīvo atbalstītāju, tirdzniecības centru "Spice", atklāja kampaņu "Viltotā realitāte", lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par riskiem, ko rada viltojumu iegāde tiešsaistē, informēja Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Kampaņas “Viltotā realitāte” atklāšanas pasākumā Patentu valdes un VID Muitas pārvaldes pārstāvji dalījās ar ieteikumiem par to, kā patērētāji un uzņēmēji var sevi pasargāt no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. 

Vienlaikus kampaņas “Viltotā realitāte” atklāšanas pasākumā tika apbalvoti jauniešu radošā konkursa "Viltotā dimensija" finālisti.

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, proti, dažādu preču viltojumi rada riskus patērētāju drošumam un veselībai, kā arī negatīvas sekas uzņēmējiem un valstu ekonomikām. Tāpēc jūnijā, kad arī atzīmē Pasaules pretviltojumu dienu, sevišķi tiek aktualizēta tēma par viltojumiem.

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2022. gadā publicētā pētījuma dati liecina, ka visbiežāk Eiropas Savienības valstīs tirgotās bīstamo viltojumu kategorijas ir parfimērijas un kosmētikas līdzekļi, apģērbi, rotaļlietas, automašīnu rezerves daļas un medikamenti.

“Atšķirībā no oriģinālpreču ražotājiem viltojumu izplatītāji neievēro nedz drošības, nedz kvalitātes prasības, tāpēc gan viltots apģērbs, gan parfimērija, bet jo īpaši – medikamenti var saturēt neatļautas vielas un būtiski apdraudēt veselību un dzīvību. Tāpat arī elektroierīces, kurām var būt īssavienojumi, pārkaršana un pat uzsprāgšana, bet auto rezerves daļas var ātri nolietoties un nepildīt savas funkcijas. Tāpēc kampaņas “Viltotā realitāte” mērķis ir izglītot par šiem riskiem,” skaidro Patentu valdes direktors. 

Nule EUIPO prezentētais pētījums atklāj, ka Latvijā teju katrs otrais jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem pērn apzināti tiešsaistē ir iegādājies kādu atdarinājumu. Tiesa, 37% aptaujāto secina, ka viņiem trūkst zināšanu par to, kā atšķirt, vai piedāvātā prece ir viltojums.

Tieši tāpēc kampaņā tiek akcentēts mudinājums izvērtēt riskus, pirms iegādāties neskaidras izcelsmes preces. Patentu valde sadarbībā ar VID Muitas pārvaldi ir sagatavojusi digitālu izglītojošu materiālu, kas pieejams sekojot šai tīmekļa vietnei https://youtu.be/txt9xoyzTIk. Tajā apkopota informācija par viltojumu pazīmēm. Tas un citi praktiski ieteikumi ir pieejami inicitatīvas tīmekļa vietnē viltotarealitate.lv. 

Vienlaikus EUIPO jauniešu aptauja liecina, ka respondenti arī aizdomājas par to, kādas preces viņi pērk. Dati liecina, ka iemesli, kas attur iegādāties viltojumus, ir bailes no naudas izkrāpšanas tiešsaitē un citi kiberriski. Vienlaikus pētījuma dalībnieki norāda, ka labāka izpratne par viltojumu negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību kopumā motivē viņus aizdomāties par to, ko un kur viņi pērk.

"Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi rada arī netiešos zaudējumus tautsaimniecībai. Patērētājiem izvēloties lētus ievestos viltojumus, samazinās vietējo uzņēmēju tirgus daļa, līdzekļu apgrozījums un iespējas investēt uzņēmuma attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā," teica Batalauskis.

Tam piekrīt arī tirdzniecības centra valdes locekle Iveta Priedīte, norādot, ka mūsdienās godprātīgiem uzņēmējiem ir ne tikai svarīga loma ekonomikā, bet arī apkārtējās vides saglabāšanā un uzlabošanā, kas arī ir viena Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm.

“Mums kā godprātīgas uzņēmējdarbības veicējiem ir svarīgi, ka arī mūsu tirdzniecības centrā sastopamie tirgotāji ar atbildību piedāvā apmeklētājiem kvalitatīvu preci ar zināmu un pārbaudītu izcelsmi, tā rūpējoties ne tikai par patērētāju veselību, bet arī drošumu,” uzsvēra tirdzniecības centrs “Spice” valdes locekle Iveta Priedīte. 

Priedīte arī piebilda, ka godprātīgas uzņēmējdarbības praktizēšana nozīmē arī ieguldījumu ekonomikā. Proti, tās ir oficiālas darba vietas, kas rūpējas par saviem darbiniekiem garantējot drošu un ērtu darba vidi, godprātīgi maksājot algas un rūpējoties par darbinieku labbūtību. Protams, šādas uzņēmējdarbības īstenošana nozīmē arī to, ka tiek īstenota likumam atbilstoša nodokļu politika.

“Tirdzniecības centrs “Spice” šobrīd ir pārmaiņu priekšā, kam viens no pamatmērķiem ir uzlabot tirdzniecības centra ilgtspējību, vidi un pārstāvēto preču un zīmolu pieejamību, tā sniedzot arī savu ieguldījumu pārdomātas iepirkšanās vides attīstībā.  Šie ir tikai daži piemēri, kas ilustrē godprātīgas uzņēmējdarbības rūpes par patērētāju,” teica Priedīte. 

Tikmēr VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine uzsver, ka tāpat kā patērētājiem ir jābūt proaktīviem un vērīgiem, iepērkotes tiešsaistē, arī uzņēmumiem ir jāsargā savs intelektuālais īpašums. 

"Ja uzņēmējs vēlas aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības - preču zīmes, dizaina paraugus, patentus, autortiesības un citas -, tas ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī var iesniegt pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties, kurā sniedz informāciju par savām precēm un to iespējamiem viltojumiem. Saņemot šādu pieteikumu, muitas iestādes uz Eiropas Savienības ārējās robežas veic pastiprinātus kontroles pasākumus, lai novērstu pieteikto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus," skaidroja Kārkliņa-Ādmine.

Arī Patentu valde dalījās ar ieteikumiem, kā uzņēmējiem rīkoties, lai pasargātu savu intelektuālo īpašumu. 

"Pirmkārt, lai pasargātu sevi no pārpratumiem, pirms uzsākt savas preču zīmes reģistrāciju, ieteicams pārliecināties, vai kāds jau šādu vai ļoti līdzīgu preču zīmi nav reģistrējis. Otrkārt, lai vērstos pret atdarinātājiem, iesakām savu rūpniecisko īpašumu reģistrēt. Tas nozīmē - ar preču zīmes reģistrāciju aizsargāt savu logo vai arī ar dizainparaugu, iepakojuma ārējo izskatu, bet tehnoloģijas ar patenta palīdzību," teica  Batalauskis.

Treškārt, uzņēmumiem sistemātiski jārūpējas par sava produkta kvalitāti. Tai jābūt tieši tik labai, lai preci būtu teju neiespējami viltot. Ceturtkārt, ieteicams būt atvērtiem komunikācijai ar klientiem. Ja klienti tiks nodrošināti ar izsmeļošiem produktu aprakstiem, viņi varēs identificēt viltojumus un ziņot gadījumus, ja būs iegādājušies produkta atdarinājumu. Piektkārt, rūpīgi izvērtēt norises tirgū pašu spēkiem vai izmantojot profesionālo patentpilnvarnieku piedāvātos pakalpojumus, un bez kavēšanās vērsties pret atdarinātājiem. 

Plašāka informācija par to, kā aizsargāt sava intelektuālā īpašuma tiesības un kā pasargāt sevi no viltojumiem, pieejama kampaņas tīmekļa vietnē www.viltotarealitate.lv. Tāpat šajā tīmekļa vietnē var ziņot par viltojumiem.

Vienlaikus EUIPO jauniešu aptauja liecina, ka respondenti arī aizdomājas par to, kādas preces viņi pērk. Dati liecina, ka iemesli, kas attur iegādāties viltojumus, ir bailes no naudas izkrāpšanas tiešsaitē un citi kiberriski. Vienlaikus pētījuma dalībnieki norāda, ka labāka izpratne par viltojumu negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību kopumā motivē viņus aizdomāties par to, ko un kur viņi pērk.

"Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi rada arī netiešos zaudējumus tautsaimniecībai. Patērētājiem izvēloties lētus ievestos viltojumus, samazinās vietējo uzņēmēju tirgus daļa, līdzekļu apgrozījums un iespējas investēt uzņēmuma attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā," teica Batalauskis.

Tam piekrīt arī tirdzniecības centra valdes locekle Iveta Priedīte, norādot, ka mūsdienās godprātīgiem uzņēmējiem ir ne tikai svarīga loma ekonomikā, bet arī apkārtējās vides saglabāšanā un uzlabošanā, kas arī ir viena Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm.

“Mums kā godprātīgas uzņēmējdarbības veicējiem ir svarīgi, ka arī mūsu tirdzniecības centrā sastopamie tirgotāji ar atbildību piedāvā apmeklētājiem kvalitatīvu preci ar zināmu un pārbaudītu izcelsmi, tā rūpējoties ne tikai par patērētāju veselību, bet arī drošumu,” uzsvēra tirdzniecības centrs “Spice” valdes locekle Iveta Priedīte. 

Priedīte arī piebilda, ka godprātīgas uzņēmējdarbības praktizēšana nozīmē arī ieguldījumu ekonomikā. Proti, tās ir oficiālas darba vietas, kas rūpējas par saviem darbiniekiem garantējot drošu un ērtu darba vidi, godprātīgi maksājot algas un rūpējoties par darbinieku labbūtību. Protams, šādas uzņēmējdarbības īstenošana nozīmē arī to, ka tiek īstenota likumam atbilstoša nodokļu politika.

“Tirdzniecības centrs “Spice” šobrīd ir pārmaiņu priekšā, kam viens no pamatmērķiem ir uzlabot tirdzniecības centra ilgtspējību, vidi un pārstāvēto preču un zīmolu pieejamību, tā sniedzot arī savu ieguldījumu pārdomātas iepirkšanās vides attīstībā.  Šie ir tikai daži piemēri, kas ilustrē godprātīgas uzņēmējdarbības rūpes par patērētāju,” teica Priedīte. 

Tikmēr VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine uzsver, ka tāpat kā patērētājiem ir jābūt proaktīviem un vērīgiem, iepērkoties tiešsaistē, arī uzņēmumiem ir jāsargā savs intelektuālais īpašums. 

"Ja uzņēmējs vēlas aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības - preču zīmes, dizaina paraugus, patentus, autortiesības un citas -, tas ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī var iesniegt pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties, kurā sniedz informāciju par savām precēm un to iespējamiem viltojumiem. Saņemot šādu pieteikumu, muitas iestādes uz Eiropas Savienības ārējās robežas veic pastiprinātus kontroles pasākumus, lai novērstu pieteikto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus," skaidroja Kārkliņa-Ādmine.

Arī Patentu valde dalījās ar ieteikumiem, kā uzņēmējiem rīkoties, lai pasargātu savu intelektuālo īpašumu. 

"Pirmkārt, lai pasargātu sevi no pārpratumiem, pirms uzsākt savas preču zīmes reģistrāciju, ieteicams pārliecināties, vai kāds jau šādu vai ļoti līdzīgu preču zīmi nav reģistrējis. Otrkārt, lai vērstos pret atdarinātājiem, iesakām savu rūpniecisko īpašumu reģistrēt. Tas nozīmē - ar preču zīmes reģistrāciju aizsargāt savu logo vai arī ar dizainparaugu, iepakojuma ārējo izskatu, bet tehnoloģijas ar patenta palīdzību," teica Batalauskis.  

Treškārt, uzņēmumiem sistemātiski jārūpējas par sava produkta kvalitāti. Tai jābūt tieši tik labai, lai preci būtu teju neiespējami viltot. Ceturtkārt, ieteicams būt atvērtiem komunikācijai ar klientiem. Ja klienti tiks nodrošināti ar izsmeļošiem produktu aprakstiem, viņi varēs identificēt viltojumus un ziņot gadījumus, ja būs iegādājušies produkta atdarinājumu. Piektkārt, rūpīgi izvērtēt norises tirgū pašu spēkiem vai izmantojot profesionālo patentpilnvarnieku piedāvātos pakalpojumus, un bez kavēšanās vērsties pret atdarinātājiem.

Plašāka informācija par to, kā aizsargāt sava intelektuālā īpašuma tiesības un kā pasargāt sevi no viltojumiem, pieejama kampaņas tīmekļa vietnē www.viltotarealitate.lv. Tāpat šajā tīmekļa vietnē var ziņot par viltojumiem.

Tā kā liela daļa viltojumu ceļu pie patērētāja atrod tiešsaistē, tad, lūk, dažas rekomendācijas, kam pievērst uzmanību:

• kritiski izvērtējiet par produktu norādīto informāciju tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos vai sociālo tīklu tirgošanās sadaļās;
• pievērsiet uzmanību tīmekļa vietnes kvalitātei - drukas, gramatikas kļūdām, attēlu kvalitātei, atgriešanas un naudas atmaksas garantijām, iespējai sazināties ar klientu servisu u.tml.;
• "replika tikpat laba kā oriģināls" - prece tik un tā ir un paliek viltojums;
• viltotu preču tirgotāji mēdz steidzināt iegādāties preci, piemēram, pēkšņas un īstermiņa atlaides luksusa precēm. Ja ir aizdomas, ka prece nav īsta, pārbaudiet preci pie oriģinālā ražotāja, piemēram, salīdzinot tīmekļa vietnē;
• medikamentus, it sevišķi recepšu, drīkst iegādāties tikai licencētās aptiekās vai to tiešsaistes veikalos.
• atsauksmes var meklēt arī trustpilot.com