Septembra sākumā Daugavpilī norisinājās seminārs tiesnešiem par aktuāliem jautājumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. To jau 7. gadu rīko Patentu valde sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO).

Seminārā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieki. Pamatā Latvijas tiesneši un viņu kolēģi no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Lielbritānijas, kā arī  Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes,  Patentu valdes,  Tieslietu un Kultūras ministriju, WIPO un EUIPO pārstāvji, lektori, rīkotāji.

Atklājot semināru, Patentu valdes direktors Agris Batalauskis atzīmēja: „Šis seminārs ir lieliska iespēja uzklausīt starptautiski atzītus Intelektuālā īpašuma tiesību jomas ekspertus, iepazīt kolēģu pieredzi, diskutēt. Esam ļoti gandarīti par tiesnešu atsaucību un gatavību iedziļināties šajos sarežģītajos jautājumos. Lai droši pieņemtu jaunos izaicinājumus ir vajadzīgi profesionāli instrumenti, proti, zināšanas. Esam liecinieki tam, kā  jaunās tehnoloģijas maina ekonomisko vidi. Ciešāka kļūst reālās un virtuālās pasaules mijiedarbība. Spēja reaģēt uz straujajām pārmaiņām ir nopietns izaicinājums tiesu un intelektuālā īpašuma jomas profesionāļiem.”

WIPO Tieslietu institūta Intelektuālā īpašuma un inovāciju ekosistēmas  direktore Eun-Joo Min pateicās Patentu valdei par šāda semināra rīkošanu uzsverot, ka  Intelektuālā īpašuma lietu pārvaldība tiesās Eiropas valstīs atšķiras. Šāds seminārs sniedz nenovērtējamu iespēju iepazīt atšķirīgas pieredzes, pieejas un rast labākos risinājumus intelektuālā īpašumā aizsardzībai.

Ieskatu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas padomju  lēmumu praksē semināra dalībniekiem sniedza bijušais Patentu valdes speciālists, tagad ES EUIPO Apelācijas padomes tiesību eksperts Normunds Lamsters.

Vācu eksperts profesors Dr. Aleksandrs fon Mīlendāls klausītājiem bija sagatavojis divas prezentācijas. Viena bija ES tiesas jaunākās prakses apskats intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kur viņš norādīja, ka šie tiesu procesi ir visai ilgstoši un arī dārgi. Otra – Preču zīmju līdzāspastāvēšana un vienotais raksturs, kurā analizēja iespējas rast saprātīgu kompromisu, kas rada iespēju izmantot līdzīgas preču zīmes. Viņš arī norādīja, ka pasaulē reģistrēts vairāk nekā 3,5 miljoni preču zīmju!

Apvienotās Karalistes Apelācijas tiesas tiesnesis Kolins Birss detalizēti izvērtēja gadījumus, kad ir nepieciešami papildu aizsardzības sertifikāti. Farmācijā, medicīnā, veterinārijā jaunu patentējamu produktu izstrāde ir laikietilpīga un dārga, tāpēc papildu aizsardzība ir noderīgs instruments patenta darbības termiņa pagarināšanai.

Intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme sportā un īpaši industrijās, kas izveidojušās ap sportu. EUIPO Tiesību pārkāpumu novērošanas centra eksperts Erlings Vestergārds analizēja intelektuālā īpašuma tiesību jautājumus globālos sporta notikumos – Olimpiskās spēles, Pasaules čempionāti, kuriem seko milzīga auditorija. Savukārt WIPO Autortiesību un radošo industriju sektora Autortiesību nodaļas direktore Mišela Vuda iezīmēja ceļu ilgtspējīgai sporta attīstībai intelektuālā īpašuma tiesību skatījumā.

Latvijas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte sniedza ieskatu padomes jaunākajos un nozīmīgākajos lēmumos. Runātāja aktīvi iesaistīja debatēs par šiem lēmumiem arī semināra dalībniekus, kuriem bija jāpieņem un jāpamato savi lēmumi. Vairumā gadījumu Apelācijas padomes un tiesnešu vērtējumi sakrita.

To, ka digitālo tehnoloģiju un iespēju straujā izaugsme nereti rada juridisku nenoteiktību intelektuālā īpašuma aizsardzībā norādīja EUIPO eksperts Erlings Vestergārds savā otrajā prezentācijā -  Neaizstājamie blokķēžu žetoni un intelektuālais īpašums. Tematiski tuva bija arī Latvijas Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītājas Ilonas Pētersones analīze par  jaunākajām tendencēm autortiesību piemērošanā gadījumos, kad par autoru ir dēvējams mākslīgais intelekts.

Trauslo robežu starp brīvu izmantošanu un nelegālu kopēšanu ar vācisku precizitāti iezīmēja Karlsrūes Tehnoloģiju institūta profesors Dr. iur. Tomass Dreiers. Savukārt Latvijas Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Dr. iur. Rihards Gulbis analizēja  gadījumus kad nepieciešama piekļuves bloķēšana autortiesībām aizsargātam saturam, kas nelikumīgi pieejams tīmekļa vietnēs.

Semināra dalībnieki piedalījās arī divās apaļā galda diskusijās par intelektuālā īpašuma lietu pārvaldību tiesā un salīdzināja dažādu valstu praksi, izskatot lietas par aizsargāta satura nelegālu kopēšanu vai izmantošanu.